Bezdarbs

Ventspils augstskolas

P?rvald?bas noda?as

II P3.1 studenta ?irta Po?ikova

refer?ts makroekonomok?

BEZDARBS

Saska?? ar starptautisk?s darba organiz?cijas standartiem valsts

iedz?vot?ji tiek iedal?ti ekonomiski akt?vajos un ekonomiski neakt?vajos.

Ekonomiski akt?vie iedz?vot?ji ir abu dzimumu personas, kas p?rskata

period? pied?v? savu darbu materi?lo v?rt?bu ra?o?anai vai pakalpojumu

snieg?anai. Tie ietver k? civilos ekonomiski akt?vos iedz?vot?jus, t? ar?

personas, kas dien armij?. Ekonomiski akt?vie iedz?vot?ji sast?v no

nodarbin?tajiem un nestr?d?jo?ajiem iedz?vot?jiem. Ekonomiski neakt?vie

iedz?vot?ji ir abu dzimumu personas neatkar?gi no vecuma, ieskaitot

personas, kas jaun?kas par darbsp?jas vecumu, kuras nevar pieskait?t ne pie

nodarbin?tajiem iedz?vot?jiem, ne ar? pie darba mekl?t?jiem (m?jsaimnieces,

nestr?d?jo?ie inval?di, m?c?bu un citu iest??u audz?k?i un studenti

darbsp?jas vecum?, kas nestr?d? un nemekl? darbu, nestr?d?jo?ie pension?ri

u.c.).

Tautsaimniec?b? nodarbin?to iedz?vot?ju skait? ietilpst sabiedriskaj?

sektor? (valsts iest?d?s un uz??mumos, sabiedriskaj?s un reli?iskaj?s

organiz?cij?s un to uz?emumos, uz??m?jsabiedr?b?s ar valsts kapit?la da?u

50% un vair?k) un priv?taj? sektor? (uz??m?jsabiedr?b?s ar valsts kapit?la

da?u l?dz 50%, visu veidu uz??m?jsabiedr?b?s bez valsts kapit?la da?as,

indvidu?lajos uz??mumos, ar? zemnieku saimniec?b?s, piem?jas un

personiskaj?s pal?gsaimniec?b?s, indvidu?laj? darb?) nodarbin?tie. To

skait? neietilpst m?c?bu iest??u audz?k?i darbsp?jas vecum?, kas m?c?s, bet

nestr?d? algotu darbu. Tautsaimniec?b? nodarbin?to iedz?vot?ju vid?jais

skaits tiek apr??in?ts, pamatojoties uz darbasp?ka izlases apsekojuma

rezult?tiem, uz??mumu p?rskatu datiem, k? ar? atsevi??u nozaru statistikas

inform?ciju.

Nodarbin?t?bas valsts dienest? re?istr?to nestr?d?jo?o skait? ietilpst

darbsp?jas vecuma personas, kas p?rskata period? bija bez darba, akt?vi

mekl?ja darbu un bija gatavas nekav?joties s?kt str?d?t. Saska?? ar

Latvijas Republikas likumu “Par nodarbin?t?bu” par bezdearbnieku atz?stams

darba sp?j?gs nestr?d?jo?s Latvijas Republikas pilsonis vai ?rvalstnieks

(bezvalstnieks), kur? sa??mis past?v?gas uztur??an?s at?auju vai kuram pas?

ir iedz?vot?ju re?istra atz?me ar personas kodu, ir darbsp?jas vecum?,

kuram nav citu ien?kumu vismaz minim?l?s darba algas apm?r?, kur? neveic

uz??m?jdarb?bu, mekl? darbu un ir re?istr?ts Nodarbin?t?bas valsts dienest?

p?c pieraksta vietas un vismaz reizi m?nes? grie?as ?aj? dienest?. Starp?bu

starp nestr?d?jo?o un bezdarbnieku skaitu veido re?istr?tie nestr?d?jo?ie,

kuri nav ieguvu?i bezdarbnieka statusu vai kuri gaida l?mumu par

bezdarbnieka statusa pie??ir?anu.

Ilgsto?ais bezdarbnieks ir bezdarbnieks, kas darbu nevar atrast ilg?k

nek? 12 m?ne?us.

Bezdarba l?menis – nodarbin?t?bas valsts dienest? re?istr?to un

bezdarbnieka statusu ieguvu?o ?patsvars ekonomiski akt?vo iedz?vot?ju

kopskait?, procentos.

Nestr?d?jo?ie darba mekl?t?ji ir visas t?s personas, kas vai nu bija

vai nebija re?istr?tas nodarbin?t?bas valsts dienest?, nekur nestr?d?ja un

nebija pagaidu promb?tn? no darba, akt?vi mekl?ja darbu un t? atra?anas

gadijum? bija gatavas str?d?t.

Kad nacion?lais ien?kums main?s, main?s ar? nodarbin?t?bas uun

bezdarba l?menis. Kop? otr? pasaules kara beig?m bezdarba l?menis

paaugstin?s.

Bezdarbu da?reiz m?ra k? personu skaitu, bet da?reiz to m?ra procentos

no visiem darbsp?j?gajiem. Katra persona, kas grib un ir sp?j?ga str?d?t,

bet nav sp?j?ga atrast darbu, tiek uzskat?ta par bezdarbnieku. Bet ne

vienm?r cilv?ki, kas nestr?d? ir ar? bezdarbnieki. Piem?ram, br?vpr?t?gu

bezdarbnieku k? bezdarbnieku nevar ekonomiski raksturot. Vi?? visp?r vai

ierobe?ot? laika posm? nav darba sp?ju pied?v?t?js darbasp?ka tirg?. ??

iemesla d?? “br?vpr?t?gie” izsl?dzami no to cilv?ku loka, kuri var?tu k??t

par potenci?lajiem bezdarbniekiem, kas ieskait?mi akt?vaj? darba armij?.

Nav t?das tirgus ekonomikas valsts, kur b?tu vien?gi uz??m?ji. Visur ir

darba dev?ji un darba ??m?ji, uz??m?ji un algotie darbinieki. P?d?jo ir

krietni vair?k.

Kas tad nestr?d? un darba sp?ku nepied?v??

1. Sievietes m?tes, kas nol?mu?as vismaz l?dz noteiktam vecumam b?rnus

audzin?t ?imen?.

2. Sievas, namam?tes, kuru v?ri sp?j ?imeni piln?gi nodro?in?t.

3. Rantj?, cilv?ki, kas nekur nestr?d?, neveic ar? p?rvaldes

funkcijas, bet it labi p?rtiek no noguld?jumu un par?dz?mju

procentiem, v?rtspap?ru dividend?m.

4. Zelta jaunatne, kas parazit? uz savu vec?ku ien?kumu r??ina.

5. Profesion?las m???k?s vai m???kie.

6. Ilgsto?i bezdarbnieki, kas zaud?ju?i ne tikai savu kvalifik?ciju,

bet ar? cer?bu un velmi no jauna k??t par darba ??m?jiem.

7. Hroniski alkoholi?i, narkom?ni, ubagi, visi tie, ko d?v? par

“skrandu prolet?rie?iem”, kas princip? nev?las str?d?t un pied?v?t

savu darbasp?ku darbasp?ju tirg?. Sest? un sept?t? grupa da?k?rt

sapl?st.

Bezdarba tipi.

Bezdarbu var klasific?t da??dos veidos. To var sagrup?t p?c cilv?ka

person?gaj?m ?pa??b?m, piem?ram, p?c vecuma, dzimuma, ieg?t?s izgl?t?bas

vai etnisk?s grupas. Bezdarbu var ar? apr??in?t ?emot v?r? ?eogr?fisko

izvietojumu, nodarbo?an?s, p?c bezdarba ilguma vai ar? p?c iemesliem, k?p?c

ir bezdarbnieks. Vienm?r nav iesp?jams pateikt, k?p?c tie?i k?da persona ir

bez darba, bet ir iesp?jams uzzin?t galveno iemeslu bezdarb?bai un sagrup?t

?os cilv?kus p?c bezdarba iemesliem.

Cikliskais bezdarbs

Cikliskais bezdarbs ir tad kad re?lais GDP ir zem potenci? GDP.

Ciklisko bezdarbu var m?r?t k? starp?bu starb nodarbin?taj?m person?m un

personu skaitu, kur?m vajadz?tu b?t nodarbin?tam pie potenci?l?s izlaides.

Kad nav cikliskais bezdarbs, neaizpild?to darba vietu daudzums ir vien?ds

ar bezdarbnieku skaitu. ?aj? situ?ciju, viss eso?ais bezdarbs ir

struktur?ls vai ar? frikcion?ls un bezdarba l?menis ir t?ds, kad re?lais

GDP ir vien?ds ar potenci?lo GDP.

Cilv?ki, kas ir cikliski bezdarbnieki, grib str?d?t pie eso?aj?m

alg?m, bet nav sp?j?gi atrast darbu.

Frikcion?lais bezdarbs.

Noz?m?gs avots frikcion?lajam bezdarbam ir jaunie cilv?ki, kuri

piebiedroj?s darba sp?kam un mekl? darbu. V?l viens avots ir cilv?ki, kuri

atst?j darbu. Da?i darbu atst?j, jo vi?i ir neapmierin?ti ar darba

apst?k?iem, bet da?i tiek atlaisti. Lai k?ds b?tu tam iemesls, vi?iem ir

j?mekl? jauns darbs, kas pa?em ar? laiku. Personas, kas ir bezdarbnieki

mekl?jot darbu ir frikcion?li bezdarbnieki. Norm?ls darba apgroz?jums

izraisa frikcion?lo bezdarbu pat tad, kad ekonomika atrodas potenci?l?s

izlaides punkt?.

Struktur?lais bezdarbs.

Struktur?l? kori???ana ekonomik? var izrais?t bezdarbu, kad pre?u

piepras?juma modelis main?s, tad ar? main?s darba piepras?juma modelis.

??du bezdarbu var?tu defin?t k? nesaska?ot?bu starp darba sp?ka strukt?ru

un darba piepras?jumu.

Piespiedu bezdarba veidi.

Piev?r?oties piespiedu bezdarba veidiem, j??em v?r?, ka runa ir par

t?du bezdarbu, kad darba dev?js, vadoties p?c saviem apsv?rumiem,

galvenok?rt ekonomiskiem, atbr?vo darba ??m?ju no turpm?ko pien?kumu

izpildes.

1. ?im raksturojumam atbilst tehnolo?iskais bezdarbs. Jaunas tehnikas,

tehnolo?ijas un organiz?cijas ievie?ana padara noteiktu str?dnieku skaitu

lieku. Vec? kvalifik?cija var neatbilst jaun?m pras?b?m, bet darbinieku

p?rkvalifik?cija vienm?r nav iesp?jama.

2. Strukt?ras bezdarbs. Nobriedu?as izmai?as ra?o?anas un pakalpojumu

strukt?r? var b?t avots l?dz?in?j? darba masveidu zaud??anai. Izmai?as

Anglijas un citu valstu kurin?m? bilanc? noveda pie daudzu ?ahtu

sl?g?anas. Bezdarbnieku skaitu papildin?ja ne tikai og?ra?i, bet ar?

visas og?u nozares ra?o?anas un soci?l?s infrastrukt?ras darbinieki.

Visai dzi?u strukt?ras kr?zi p?rdz?vo Latvija. Nozares, uz??mumi, kas

iepriek??j? gada desmit? apkalpoja PSRS tautsaimniec?bas kompleksu, zaud?ja

savu ekonomisko noz?mi, pirc?jus un pas?t?t?jus. Liel?k? da?a uz??mumu

nebija konkur?tsp?j?gi ne viet?j?, ne Austrumu, ne Rietumu tirg?. Uz??mumi

apst?j?s, darbinieki palika bez darba.

3. Cikliskais bezdarbs, kas izpau??s darba ??m?ja masveida atlai?an?.

4. Bezdarbs, kas saist?s ar ?r?j?s konkurences rezult?tu gan eksporta, gan

importa jom?

5. Frikcijas bezdarbs var ieilgt, darba ??m?js neatkar?gi no akt?viem

mekl?jumiem jaunu darba vietu var neatrast. S?kotn?ji br?vpr?t?gais

frikcijas bezdarbs var p?rv?rsties piespiedu bezdarb?.

6. Da??jais bezdarbs, kad darba ??m?js str?d? nepilnu darba dienu vai

ned??u. ?? bezdarba forma var b?t gan br?vpr?t?ga, gan piespiedu

7. Sl?ptais bezdarbs. ?? forma ?odien izplat?ta Latvij?, kad faktiski

nestr?d?jo?ie uz??mumi atlai? str?dniekus ilgsto?? atva?in?jum? vai ar?

juridiski no darba neatbr?vo, bet nemaks? ne algu darba ??m?jam, ne

soci?lo nodokli bud?etam

8. Pavisam ?patn?ja forma ir agr?rais bezdarbs. Runa ir par ?imen?m, kuru

?pa?um? ir neliels zemes gabals un kuri to apsaimnieko. Bet visiem

?imenes locek?iem b?t?b? naudas nav.

ASV nodarbin?t?bas l?menis ir paugstin?jies ?oti strauji. Piem?ram

1958. gad? 68 miljonu amerik??u bija nodarbin?ti. Bet 1998. gad?

nodarbin?to bija mazliet zem 130 miljoniem. Iemesli tam ir augo?ais

iedz?vot?ju skaits valst?, ar? sievietes s?k vair?k str?d?t, tas ir

pied?v?juma pus?. Piepras?juma pus?, rod?s ar? daudz jaunas darba vietas.

Protams, sektoros, kas nedod nek?du labumu, darba vietas paz?d, bet toties

rod?s ar? daudzas jaunas darba vietas. Pat stabil?s nozar?s daudzas firmas

paz?d un ar? daudzi jauni uz??mumi tiek dibin?ti. Neto palielin?jums

nodarbin?t?b? ir starp?ba starp vis?m zaud?taj?m darba viet?m un

darbaviet?m, kas ir n?ku?as kl?t.

Izmai?as bezdarb?

Asto?desmito gadu s?kum? bezdarba l?menis bija ?oti augsts. ?is

l?menis bija nemain?gi augsts daudz?s att?st?t?s valst?s un s?ka kristies

tikai dek?des otr? pus?, bet ar? ?oti l?ni.

Ir divi bezdarba izmaksu veidi. Pirmais ir zaud?jumi izlaid?, tas ir

ja bezdarbnieks grib un ir sp?j?gs str?d?t, bet nevar atrast darbu, t?tad

vi?? ir resurss, kas netiek izmantots un izlaide, kas nav sara?ota ir

zaud?ta. Un otrais ir zaud?jumi, ko bezdarbnieki nodara valstij, tas ir

bezdarbnieki sa?em pabalstus par neko nedar??anu un tas nes zaud?jumus

valstij.

Darba tirgus pl?smas.

M?s zinam, ka daudzas darba vietas tiek likvid?tas katru gadu, bet to

viet? rod?s ar? daudzas jaunas darba vietas un rod?s jaunas firmas, kuras

ar? pied?v? jaunas darba vietas. Parasti darba tirg? skat?s uz kop?j?s

nodarbin?t?bas un bezdarba ainu, ret?k nek? uz darba vietu izn?cin??anu un

jaunu darba vietu rad??anu. Tas ?oti bie?i var novest pie nepareiziem

secin?jumiem.

Piem?ram, 1996. gada decembr? bezdarba l?menis ASV bija 5.3 procenti,

bet 1997. gada decembr? bija 4.7 procenti. ?i izmai?a par?da, ka

nodarbin?t?bas l?menis palielin?j?s par 2.9 miljoniem, bet taj? pat laik?

darba sp?ks palielin?j?s par 2.1 milijonu cilv?ku. T?tad ?sten?ba bezdarba

l?menis ?sten?b? pazemin?j?s par 800,000. Tas par?da, ka b?tu k??daini

uzskat?t, ka bezdarba l?menis pazemin?j?s par se??m desmitda??m no

procenta. 1997. gad? katru m?nesi vid?ji 4 miljoni bezdarbnieki atrada

darbu. Taj? pa?? laik? tikai mazliet vair?k nek? 3.9 miljoni k?uva par

bezdarbniekiem. Un gada laik? ?i starp?ba pan?ca, ka bezdarbs samazin?j?s

par 800.000.

Minim?l? darba alga un bezdarbs.

Arodbiedr?bas parasti akt?vi c?n?s par minim?l?s darba algas

noteik?anu un t?s palielin??anu, bet monet?risma teorijas censo?i v?r?as

pret minim?l?s algas deklar??anu. Iebildumi ir divi: pirmk?rt, darba algas

l?menis p?c darba dev?ja un darba ??m?ja br?vas vieno?an?s. T?s pamats –

darbasp?k? pied?v?juma un piepras?juma sam?rs, t?tad tirgus meh?nisms bez

adminstrat?v?m stut?m; otrk?rt, minim?l? darba alga palielima bezdarbu.

Pier?d?jums ??dai t?zei balst?s uz atzi?u, ka augst?ka darba alga samazina

piepras?jumu p?c darbarok?m, t?tad veicina bezdarba pieaugumu, augst?ku

bezdarba normu. Izvirz?s jaut?jums, k?p?c daudz?s att?st?t?s tirgus

ekonomikas valst?s arodbiedr?bas bezdarba mazin??anas nol?k? neizvirza

pras?bu atcelt adminstrat?vi noteikto minim?lo darba algu?

?in? probl?m? arodbiedr?bas saduras ar dilemmu: augst?ka darba alga

vai liel?ks bezdarbs. Jaut?jums skat?ms kompleksi. Minim?l? darba alga ir

visas algu sist?mas l?me?a pamatu pamats. No ?? minim?l? lieluma atkar?gs

daudzu darba ??m?ju izpe??as lielums.

Bezedarba sekas

Bezdarbs visupirms noz?m?, ka netiek piln?b? izmantots, da??ji paliek

d?k? “cilv?ciskais kapit?ls”, viens no akt?viem ra?o?anas resursiem.

T?d?j?di re?lais kopprodukts ir maz?ks par potenci?lo, kas samazina

iedz?vot?ju pat?ri?a un uz??m?jiem invest?cijas iesp?jas. Past?vot

ilgsto?am bezdarbam, tiek zaud?tas darba iema?as un kvalifik?cija. Rodas

neatgriezeniski tautsaimnieciski zaud?jumi lielos apm?ros.

Visliel?kais ciet?js ir pats bezdarbnieks, vi?a ?imene. Diendien? no

r?ta celties ar apzi?u, ka tev nav j?iet darb?, ka tavas darba iema?as,

zin??anas, kvalifik?cija nav sabiedr?bai vajadz?gas, tas mor?li nospie?

cilv?ku, negat?vi iespaido bezdarbnieka psihi, gaisotni ?imen?. Nemit?gi

moka jaut?jums, “ko diena n?kam? mums sola”, nezi?a, kad bezdarbs beigsies.

Rodas probl?mas ar b?rnu maksas izgl?to?anu. T? ir realit?te, ka tirgus

ekonomikas apst?k?os cilv?ki visvair?k baid?s no bezdarba mor?lu apst?k?u

d??.

Centr?l?s statistikas p?rvaldes dati liecina, ka l?dz 1999.gada

1.oktobrim valst? re?istr?ti 116,7 t?kst. akt?vi darba mekl?t?ji (1999.g.

1.septembr? – 120,0 t?kst.). Par bezdarbniekiem atz?ti 114,3 t?kst.

cilv?ku, jeb 9,5% no ekonomiski akt?vajiem iedz?vot?jiem (1999.g.

1.septembr? - attiec?gi 117,6 t?kst. un 9,8%). 1998.gada 1.oktobr? valst?

re?istr?ti 97,1 t?kst. akt?vi darba mekl?t?ji, bet par bezdarbniekiem

atz?ti 92,9 t?kst.

Joproj?m vair?k nek? puse no bezdarbnieku kop?j? skaita (58%) ir sievietes.

Ilg?k nek? gadu darbu nevar?ja atrast 31,4 t?kst. cilv?ku (1998.gada

1.oktobr? – 29,1 t?kst.). Sal?dzinot ar 1999.gada 1.janv?ri ilgsto?o

bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 2,1 t?kst. cilv?ku.

1999.gada janv?r? bezdarbnieka statuss tika pie??irts 10,7 t?kst. cilv?ku,

febru?r? – 10,5 t?kst., mart? – 11,7 t?kst., apr?l? – 10,0 t?kst., maij? –

9,0 t?kst., j?nij? – 9,1 t?kst., j?lij? – 9,4 t?kst., august? – 8,8 t?kst.,

septembr? –9,2t?kst.

Bezdarbnieka statusu septembr? zaud?ju?i 12,7 t?kst. cilv?ku, no tiem 38,1%

atradu?i darbu pa?i vai ar Nodarbin?t?bas valsts dienesta pal?dz?bu, bet

55,4% to zaud?ju?i, jo nepild?ja likumdo?an? paredz?tos bezdarbnieka

pien?kumus.

Visaugst?kais bezdarba l?menis 1999.gada 1.oktobr? bija ??dos valsts

rajonos: R?zeknes rajon? – 29,0%, Balvu – 23,6%, Kr?slavas – 23,4%, Prei?u

– 22,7%, Daugavpils – 20,8%, Ludzas – 19,8%, Liep?jas 14,8%, J?kabpils –

14,5%. T?pat k? iepriek? ar? 1999.gada 1.oktobr? vair?k nek? puse

bezdarbnieku (53%) bija vecum? no 30 l?dz 50 gadiem, bet gandr?z katrs

sept?tais bezdarbnieks (15%) bija jaunietis l?dz 25 gadiem. Tikai 8%

bezdarbnieku nav iepriek??j?s darba pieredzes. Bezdarbnieku sadal?jums pa

profesij?m liecina, ka visvair?k re?istr?to bezdarbnieku ir vienk?r?o

profesiju p?rst?vji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalific?tus darbus

karjeros, b?vniec?b?, lauksaimniec?b?, medniec?b?, zvejniec?b?, r?pniec?b?

un citur - 29,2 t?kst. cilv?ku jeb 26% no kopskaita. Savuk?rt vismaz?k

bezdarbs sk?ris augst?kas kvalifik?cijas profesiju grupu – likumdev?jus,

valsts amatpersonas un vad?t?jus – to skaits ir tikai 3,2 t?kst. cilv?ku,

kas veido 3% no bezdarbnieku kopskaita. B?tiski nav main?jies bezdarbnieku

sadal?jums p?c izgl?t?bas l?me?a – tikai 7% bezdarbnieku ir augst?k?

izgl?t?ba. Visvair?k bezdarbnieku - 31% ir ar vid?jo visp?r?jo izgl?t?bu,

bet ar pamata vai nepabeigtu pamatizgl?t?bu - 23%. Tas liecina, ka augst?ko

izgl?t?bu ieguvu?ie sp?j lab?k orient?ties situ?cij? un var viegl?k atrast

darbu. 1999.gada 3.ceturksn? ar Nodarbin?t?bas valsts dienesta nor?kojumu

uz profesion?lo apm?c?bu vai p?rkvalific??anos bija nos?t?ti 0,4 t?kst.

cilv?ku, bet algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaist?ti 3,4 t?kst.

cilv?ku.

Valsts soci?l?s apdro?in??anas fonda inform?cija liecina, ka 1999.gada

septembr? ties?bas sa?emt bezdarbnieka pabalstu bija 48,1 t?kst. cilv?ku

jeb 41% no bezdarbnieku kopskaita. 1999.gada septembr? bezdarbniekiem

pie??irti izmaksai pabalsti kopum? par 2,30 milj. latu jeb vid?ji vienam

bezdarbniekam - Ls 47,81.

BEIGAS

Izmantot? literat?ra: Georgs Libermanis “Makroekonomikas teorija un

Latvijas att?st?bas probl?mas II”

Centr?l? Statistikas Biroja dati