Darba tirgus Latvijв

[pic]

Ties?bu zin?tnes

Lauris ?ulcs

TZ1D7

PAST?V?GAIS STUDIJU DARBS

Tautsaimniec?b?

Darba tirgus Latvij?

Ievads.

?aj? darb? es aprakstu darba tirgus situ?ciju Latvij?. T? nav viena

no lab?kaj?m situ?cij?m Eirop?, pat var?tu teikt, ka viena no slikt?kaj?m.

Latvij? ir diezgan liels bezdarba l?menis, ar? augst?ko izgl?t?bu sp?j

ieg?t tikai tie , kas var at?auties maks?t par to, jo m?sdien?s tas ir

d?rgs prieks. Protams, ir ar? bud?eta grupas, ta?u to ir p?r?k maz un t?s

nesp?j sagatavot attiec?go daudzumu augsti kvalific?tus darbiniekus, cik

Latvijas darba tirgum ir nepiecie?ams.

Ar? sal?dzinot situ?ciju ar m?su kaimi?valst?m – Igauniju un Lietuvu,

situ?cija Latvijas darba tirg? ir daudz nesak?rtot?ka un slikt?ka.

1. Darba tirgus.

K? jebkur? tirg?, ar? darb? tirg? m?s interes? preces (darba) cena,

piepras?jums un pied?v?jums. M?sdienu ekonomikas teorija par darba cenu

uzskata darba algu. Darba alga (W) uz??mumam ir ?? ra?o?anas faktora

izmaksas, bet darbiniekam, kur? ir ?? faktora ?pa?nieks, darba alga ir

ien?kums, ko tas g?st, realiz?jot ra?o?anas faktoru. Iz??ir nomin?lo un

re?lo darba algu.

Nomin?l? darba alga ir naudas daudzums, ko str?d?jo?ais sa?em par

savu darbu.

Re?l? darba alga ir pre?u un pakalpojumu daudzums, ko str?d?jo?ais

var nopirkt par nomin?lo darba algu.

Darba tirgum ir da??das formas:

1. piln?ga konkurence;

2. monopols (arodbiedr?ba nosaka darba p?rdo?anas noteikumus);

3. monopsons (dotajam darba veidam ir tikai viens darba dev?js);

4. oligopsons (da?as firmas algo vien?du vai diferenc?tu darbu);

5. monopsonistisk? konkurence (daudz firmas p?rk diferenc?tu darbu).

Piln?g?s konkurences tirg? darba pied?v?jumu nosaka divi faktori:

1. re?l? darba alga;

2. darba robe?produkta lielums naudas izteiksm?.

Pieaugot algoto darbinieku skaitam, samazin?s darba robe?produkts

naudas izteiksm?. Papildu darbinieku iesaist??ana tiks p?rtraukta, kad

darba robe?produkts naudas izteiksm? k??s vien?ds ar darba algas likmi.

Neskatoties uz to, ka atsevi??u indiv?du darba pied?v?juma l?kne var

main?t savu raksturu, darba pied?v?juma tirgus l?kne parasti ir augo?a. Tas

ir t?p?c, ka nozare vai profesija, kur? iev?rojami aug darba alga, k??st

pievilc?ga un rodas darba pied?v?jums no cit?m nozar?m vai profesij?m, kur

darba alga ir zem?ka.

Tirgus l?dzsvars iest?jas piepras?juma un pied?v?juma l?k?u

krustpunkt? (punkts e). Ja darba alga tiks noteikta augst?ka par l?dzsvara

algu OE, piem?ram, OE1, tad piepras?jums p?c darba b?s OL1, bet darba

pied?v?jums b?s OL4, t.i., pied?v?jums p?rsniedz piepras?jumu. Tie, kam nav

darba, b?s ar mieru str?d?t par zem?ku algu, un tas pazemin?s ar?

str?d?jo?o algas. Samazin?sies pied?v?jums, pieaugs piepras?jums. T?d?j?di

piepras?jums un pied?v?jums izl?dzin?sies un iest?sies l?dzsvars. Ja alga

tiks noteikta zem?ka nek? OE, piem?ram, OE2, tad piepras?jums p?c darba b?s

liel?ks nek? pied?v?jums. Lai piesaist?tu darbiniekus, darba dev?ji b?s

spiesti palielin?t darba algas. T?d?j?di darba piepras?jums un pied?v?jums

atkal izl?dzin?sies un iest?sies l?dzsvars.

2. Bezdarbs.

Bezdarbs ir situ?cija, kad darba pied?v?juma apjoms p?rsniedz darba

piepras?juma apjomu. J?dzieni “bezdarbnieks” un “nestr?d?jo?ais” nav

identiski. Cilv?ks var da??du iemeslu d?? nestr?d?t, bet vi?? neb?s

bezdarbnieks. Taj? pa?? laik?, ja kvalific?ts speci?lists nevar atrast

darbu specialit?t?, bet vi?am pied?v? k?du citu maz?k kvalific?tu darbu,

tad ?is cilv?ks ir bezdarbnieks. Ir j?at??ir bezdarba j?dziena ekonomisk?

b?t?ba no t? juridisk?s formas. Ekonomista izpratn? bezdarbnieks ir

noteiktas kvalifik?cijas darbinieks, kur? v?las str?d?t par taj? br?d?

domin?jo?o algu, bet nevar atrast darbu. Bezdarbnieka juridiskais statuss

da??d?s valst?s tiek noteikts da??di. Latvijas Republikas likums “Par

nodarbin?t?bu” par bezdarbnieku atz?st darbsp?j?gu, nestr?d?jo?u cilv?ku

darbsp?j?g? vecum?, kuram nav citu ien?kumu vismaz minim?l?s algas apm?r?,

kur? neveic uz??m?jdarb?bu, mekl? darbu un ir re?istr?ts Nodarbin?t?bas

valsts dienest?, un vismaz reizi m?nes? piesak?s ?aj? dienest?.

Ir vair?kas bezdarba formas:

Frikcion?lais bezdarbs – bezdarbs, kas ir saist?ts ar str?d?jo?o

br?vpr?t?gu darbavietas mai?u un pagaidu nenodarbin?t?bu.

Struktur?lais bezdarbs – Bezdarbs, ko rada izmai?as pat?ri?a pre?u

piepras?juma un tehnolo?ijas strukt?r?.

Cikliskais bezdarbs – bezdarbs, ko rada ekonomikas konjunkt?ras

izmai?as.

Sezonas bezdarbs – ir saist?ts ar regul?r?m atsevi??u nozaru

nodarbin?t?bas izmai??m gada laik?.

3. Darba alga.

Uz??m?js cen?as sa?emt maksim?lo efektu no vi?a ieg?tajiem darba

pakalpojumiem. T?p?c tas nemit?gi mekl? darbinieka darba ra??guma

palielin??anas veidus, izmantojot ?im nol?kam “p?tagas un medusrau?a

metodi”. Gala rezult?t? uz??m?ja p?li?u iedarb?gums izpau?as str?d?jo?o

darba apmaksas organiz?cij?.

Atkar?b? no faktoriem, liktiem darba algas apr??ina pamat?, visi t?s

daudzie paveidi var b?t sagrup?ti div?s pamatform?s: k? laika darba un

gabaldarba alga. Laika darba alga var b?t k? samaksa par stund?m, dien?m,

ned???m vai par m?nesi – atkar?b? no apr??in??anas vien?bas, t.i., no darba

cenas m?rvien?bas (darba stunda, diena, ned??a, m?nesis). Kop?jo darba

laiku sam?rojot ar darba daudzumu, par kuru ir noteikta zin?ma cena, var

apr??in?t darba algu par visu nostr?d?to laiku. Ja, konjukt?ras

pasliktin??an?s vai citu apst?k?u rezult?t?, darba cena ir nosl?d?jusi uz

leju no s?kotn?ja taj? ielikt? izdevumu apjoma, kas ir nepiecie?ams

darbinieka un t? ?imenes locek?u atra?o?anai, tad cilv?kam n?ksies str?d?t

virsstundas, pagarinot savu darba dienu.

Pie masveid?gas virsstundu darba izplat?bas palielin?s pied?v?jums

darba tirg?. T?d? veid? palielin?jusies konkurence darbinieku vid? ?aus

uz??m?jam samazin?t darba cenu sav? firm?. Bet tas, savuk?rt, var samazin?t

piepras?juma cenu ar? darba tirg?. Piepras?jumu ?aj? gad?jum? vajadz?tu

raksturot k? elast?gu.

Laika darba algas t?l?k?s tie??s p?rveido?an?s forma ir gabaldarba

algas forma.

Gabaldarba algas forma, at??ir?ba no laika darba algas, dod iesp?ju

uz??m?jam noteikt zin?mu darbinieka darba intensit?tes l?meni.

Tie?? gabaldarba samaksa, k? ar? t?s modifik?cijas, ir paredz?ta pie

pla?as roku darba izmanto?anas un stimul?, galvenok?rt, kvantitat?vu

ra?ojam?s produkcijas palielin??anu.

4. Darba tirgus politika Latvij?.

T? k? darba tirgus politika ir ekonomisk?s politikas neat?emama

sast?vda?a, tad, mainoties ekonomiskajai situ?cijai, main?s ar? darba

tirgus politikas virzieni, k? ar? darbasp?ka piepras?jums un pied?v?jums

darba tirg?. Darba tirgus strat??ijai j?b?t saska?otai ar valsts ekonomisko

un soci?lo politiku, t?p?c darba tirgus strat??ijas galvenie m?r?i var tikt

dal?ti div?s da??s:

- nodro?in?t notieko?o ekonomikas p?rk?rto?anos ar nepiecie?amajiem

darbasp?ka resursiem: nodro?inot pras?bas p?c jaunas kvalifik?cijas

str?d?jo?ajiem, paaugstinot to kvalifik?ciju; veicinot br?vu darbasp?ka

kust?bu starp darba mekl?t?jiem un uz??m?jiem,

- nodro?in?t bezdarbniekiem iesp?jas apg?t jaunus darba veidus,

papildzin??anas, u.c. – lai izvair?tos no soci?l?s spriedzes un

palielin?tu iesp?jas b?t sagatavotiem past?v?gam darbam.

Patreiz?j? situ?cija darba tirg? ir krasi izmain?jusies kop? 1990.

gada l?dz ar ekonomikas p?rk?rto?anos uz pasaules tirgu. Ja l?dz 1990. gada

s?kumam iedz?vot?ju nodarbin?t?ba Latvij? bija viena no augst?kaj?m

pasaul?, kas rad?s gan republikas demogr?fisk?s situ?cijas rezult?t?, gan

?emot v?r? iedz?vot?ju sal?dzino?i augsto visp?r?j?s un profesion?l?s

sagatavot?bas l?meni, gan, neap?aub?mi, ar? izskaidrojam ar ilgsto?o

ekstens?vo tautsaimniec?bas att?st?bu, kur pilnas nodarbin?t?bas aizseg?

tika faktiski realiz?ts tot?las nodarbin?t?bas princips, kas no vienas

puses ??va atvirz?t bezdarba probl?mu k? neiesp?jamu, un no otras puses –

rad?ja str?d?t?ju neieinteres?t?bu darba rezult?tos un darba vietas

sagatavo?an?, k? ar? kav?jas jaunas tehnolo?ijas un darba organiz?cijas

formu ievie?anu. Atpalikus? tehnolo?ija un zemais darba organiz?cijas

l?menis visp?r?jas neieinteres?t?bas un person?la main?bas apst?k?os sp?ja

uztur?t pieaugo?u vajadz?bu p?c darbasp?ka resursiem, l?dz ar to veicinot

ar? iedz?vot?ju nodarbin?t?bas l?me?a k?pumu. Ilgsto?i saglab?j?s

iespaid?gs darbasp?ka defic?ts 80 – tajos gados – ap 25 – 30. t?kst.

cilv?ku, ta?u tas tika m?ksl?gi uztur?ts, attaisnojot intens?vo migrantu

piepl?di. Tradicion?lo Latvijas darba tirgus stabilit?ti ietekm? t?di

apst?k?i k? ekonomikas p?rk?rto?ana, atrais??an?s no padomju laika

strukt?r?m un sekojo??s naudas pl?smas probl?mas.

5. Darba tirgus Latvij? ?odien.

Ekonomikas att?st?bas ritenis grie?as sekm?gi, ja ir labas

uz??m?jdarb?bas sp?jas. Par vienu no galvenaj?m att?st?bas priek?roc?b?m

Latvij? aizvad?tajos gados tika uzskat?ts kvalific?tais un sam?r? l?tais

darbasp?ks. P?d?j? laik? ??das runas dzirdamas arvien ret?k. Septembr? 92.1

t?kstotis cilv?ku bija bez darba, tas ir, 7.7 procenti no ekonomiski akt?vo

iedz?vot?ju skaita. 51.2 procenti no visiem re?istr?tajiem bezdarbniekiem

ir bez profesion?l?s izgl?t?bas – vi?i ieguvu?i vai nu visp?r?jo vid?jo,

pamata vai v?l zem?ku izgl?t?bu. Lai ar? zem?ka par pamatizgl?t?bu pagaid?m

ir diviem procentiem bezdarbnieku. Starp bezdarbniekiem vismaz?k ir cilv?ku

ar augst?ko izgl?t?bu. T? ka Latvij? ir ?oti stingra korel?cija starp

izgl?t?bas l?meni un bezdarbu, un t? pier?da, ka augst?k? izgl?t?ba ir

kapit?ls, kas tiek ieguld?ts m??a karjeras izveid?. Augstskola nevar sniegt

visam m??am piln?gu dro??bu, ka b?s darbs, bet t? dod iesp?ju un prasmi

main?ties, piel?goties, papildin?t zin??anas.

Dr?z Latvij? nevar?sim run?t ne par kvalific?tu, ne ar? l?tu

darbasp?ku. N?kotn? darba dev?jam darbinieka algo?ana un apm?c?ba izmaks?s

?oti d?rgi.

6. Latvijas darba tirgus sal?dzin?jum? ar cit?m re?iona valst?m.

M?su kaimi?i – Igaunija, Lietuva – b?t?b? p?rdz?vo l?dz?gas

probl?mas. Sal?dzinot ar att?st?t?kaj?m Eiropas valst?m, piem?ram,

Zviedriju un D?niju, mums probl?mas ir as?kas, jo ir rakstur?gs ilgsto??ks

bezdarbs, ar? to bezdarbnieku skaits, kas nav ieguvu?i nek?du

kvalifik?ciju, ir liel?ks nek? Eiropas valst?s. Vi?us ir gr?t?k iesaist?t

darba tirg?, jo vi?i ir imobili, nekust?gi. Mums ir liel?ks gan

bezdarbnieku ?patsvars, gan ar? bezdarbnieku jaunie?u un bezdarbnieku

pirmspensijas vecum? skaits. Nemobilit?ti labi raksturo bezdarba l?menis

re?ion?laj? skat?jum?, ?pa?i augstais bezdarbs Latgales re?ion?.

7. Latvijas darba tirgus neatbilst tautsaimniec?bas pa?reiz?j?m pras?b?m.

Patlaban tr?kst inform?cijas tehnolo?iju darbinieku. B?vnieki

uztraucas, ka nav speci?listu, piem?ram, t?m?t?ju. Liel?k? da?a uz??m?ju

atz?st, ka problem?tiski ir ne tikai atrast fizisk? darba dar?t?jus –

nedz?r?jus, bet ar? in?enierus. Vienlaikus augstskolas ir pilnas ar

studentiem, ?ogad taj?s m?c?s vair?k nek? 100 t?ksto?i, ta?u

tautsaimniec?b? tr?kst speci?listu, no kuriem visvair?k atkar?ga

ilgtsp?j?ga valsts att?st?ba. Tiek apm?c?ts daudz jaunu cilv?ku, diem??l

vi?i neder darbam.

Nedaudz vair?k par 100 t?ksto?iem studentu pavasar? beidza akad?misko

m?c?bu gadu. No tiem tre?? da?a – aptuveni 35 t?ksto?i – tiek sagatavoti

par valsts bud?eta l?dzek?iem. P?r?j?s divas tre?da?as par studij?m maks?

pa?i. Faktiski valsts var ietekm?t, regul?t vai struktur?t tikai ?o vienu

tre?da?u, kam t? dod savus l?dzek?us. Atliku??s divas tre?da?as veido

tirgus. Valst? ir 13 priv?t?s augstskolas. T?s galvenok?rt ir orient?tas uz

l?t?k?m studiju programm?m. Nevis slikt?k?m, bet l?t?k?m, turkl?t t?d?m

specialit?t?m, kur var ?tr?k sa?emt labu algu. T?s p?rsvar? ir soci?l?s

zin?tnes: ekonomisti, gr?matve?i, finansisti, uz??m?ji un tieslietu

speci?listi.

Mazpils?t?s, laukos un R?g? ir at??ir?gs darba tirgus. Mazpils?tu

darba tirgus ir j?tami mobil?ks, tur jau?amas kvalifik?cijas uzlabo?an?s

tendences.

Darba tirg? sievietes ir akt?v?kas. Par to liecina sievie?u klubi

daudzos pagastos, diem??l v?rie?iem t?du apvien?bu nav. ?ie klubi n?k klaj?

ne tikai ar soci?l?s ekonomikas, bet ar? uz??m?jdarb?bas idej?m.

“M?s, uz??m?ji, uzskat?m, ka god?gi maks?jam valstij nodok?us, un par

tiem v?lamies sa?emt labi sagatavotus speci?listus, kuru str?d?tprasme un

ieg?t?s zin??anas b?tu pietiekamas, lai, atn?kot pie mums, vi?i var?tu

uzs?kt darbu.”[4,35.lpp]

Darba ir maz pat triju Baltijas valstu m?rog? sal?dzin?jum? ar

Eiropu. Ir ierobe?ots skaits cilv?ku, kas var darboties inform?cijas

tehnolo?iju nozar?.

“Ja gribam ?os d?rgos speci?listus, ir j?sadarbojas vis?m pus?m.

Piem?ram, Augst?k?s izgl?t?bas padome ?aj? m?c?bu gad? samazin?ja studiju

vietas skolot?jiem un soci?laj?s zin?tn?s un atdeva inform?cijas

tehnolo?ij?m. Norm?li b?tu, ka valsts dotu papildu vietas.”[4,35.lpp.]

Septi?i procenti augstskolu beigu?o k??st par bezdarbniekiem. P?d?j?

laik? likumdo?anas p?rmai?u d?? augstskolas beigu?ie nemaz nere?istr?jas

Valsts nodarbin?t?bas dienest?, jo ?iem cilv?kiem vairs nav ties?bu uz

bezdarbnieku pabalstu. Finansu resursi ?auj bezdarbniekus skolot ?etrus

l?dz se?us m?ne?us.

8. K? br?v? darbasp?ka kust?ba ietekm?s Latvijas darba tirgu.

Latvie?u mentalit?te ir t?da, ka mums vajag, lai k?ds m?s pagr??.

M?su darbasp?ks aizies str?d?t uz Eiropu, ja m?su uz??m?ji neb?s sp?j?gi

vi?iem atbilsto?i maks?t. Darba migr?cijas p?t?jumi liecina, ka vispirms

migr? kvalific?tie. Bet tagad s?k migr?t ar? nekvalific?tais darbasp?ks.

Uz??m?ju kopiena Latvij? ir atbild?ga par nacion?lo identit?ti. Konkr?ti –

neizlaist mened?menta kontroli no sav?m rok?m. Latvij? ir slikti, ka visos

privatiz?tajos lieluz??mumos – Lattelekom un citos – nacion?lais

mened?ments aiziet. Darbinieku notur??anai firm? un Latvij? liela noz?me ir

ar? organiz?cij? valdo?ajam korporat?vajam garam. Tas latvie?u mentalit?tei

ir b?tiski.

Jo vec?ks cilv?ks, jo vair?k vi?am ir j?m?c?s, lai notur?tos darba

tirg?. Da?a no m?su vid?j? un zem?k? l?me?a speci?listiem ir nopietni

apdraud?ti. Cilv?ki, kas nestr?d?, zaud? tic?bu r?tdienai.

Nobeigums.

P?c man?m dom?m, valstij vajadz?tu daudzveid?g?k un intens?v?k

atbalst?t studentus, pie??ir vair?k finansu l?dzek?us augstskol?m, lai

studenti neb?tu spiesti tik daudz naudas izdod par m?c?bu maks?m utt. T?d?

gad?jum? var?tu izgl?t?bu ieg?t daudz vair?k studentu, ja pa?laik viens no

galvenajiem aspektiem k?d?? tie studenti kuri var?tu stud?t, bet nestud? ir

tie?i finansi?lais aspekts. T? rezult?t?, iesp?jams, uzlabotos darba tirgus

Latvij?. Varb?t tas neuzlabotos ?oti strauji, ta?u es ceru un man ir pamats

cer?b?m ticu, ka ar laiku tas notiktu. Rastos vair?k speci?listu da??d?s

nozar?s.

Es uzskatu, ka viss darba tirgus m?sdien?s ir atkar?gs no izgl?t?bas

un studentiem, jo stud?t gribo?o un jauno speci?listu, kuri ir tikai

ieguvu?i augst?ko izgl?t?bu ir ?oti daudz, protams, ka ne visiem ir lemts

savu sapni piepild?t.

Izmantot? literat?ra.

1. Ne?pors V.,Ruperte I.,Saul?tis J. Mikroekonomika.-Dr.oec.V. Ne?pora

redakcija, R?ga, 2000.-98-102.lpp.

2. C?ce A. Darbatirgus un bezdarbs p?csoci?lisma Latvij?.//Latvijas ZA

V?stis.- 1995.-Nr.7/8.-59.-68.lpp.

3. Kr?zm?tra M., Riv?a B. Darbasp?ka tirgus un bezdarbs Latvij?:

ietekm?jo?ie faktori un sekas.//Latvijas ZA V?stis.-1996.-50.s?j.-Nr.3-1.-

11.lpp.

4. Tentere G., Bertrands J., Krumbergs O., Riv?a B., Tisenkopfs T., Niklass

M., ?perberga M., Rozenbergs G. Darbs b?s elast?gajiem un

mobilajiem.//Kapit?ls.- 2001.-Nr.11.-32-40.lpp.

Saturs.

Ievads. 2

1. Darba tirgus. 3

2. Bezdarbs. 5

3. Darba alga. 6

4. Darba tirgus politika Latvij?. 7

5. Darba tirgus Latvij? ?odien. 8

6. Latvijas darba tirgus sal?dzin?jum? ar cit?m re?iona valst?m. 9

7. Latvijas darba tirgus neatbilst tautsaimniec?bas pa?reiz?j?m pras?b?m.

8. K? br?v? darbasp?ka kust?ba ietekm?s Latvijas darba tirgu. 12

Nobeigums. 13

Izmantot? literat?ra. 14

Saturs. 15