Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu

Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu

R?gas Tehnisk? Universit?te

Darba tirgus un darba alga. Arodbiedr?bas loma darba sp?ka tirg?.

Kursa darbs.

IEF, 1.kurss, bakalaurs

Nata?ja

Hme??icka

Kursa

darba vad?t?ja

Dr. oec.

Nat?lija Gode

R?ga-2002

Saturs

Ievads

3

1. Darba tirgus

4

1.1. Darba piepras?jums

4

1.2. Darba pied?v?jums

8

1.3. L?dzsv?rs darba sp?ka tirg?

10

2. Darba tirgus form?s.

13

2.1. Piln?ga konkurence.

13

2.2. Monopols.

13

2.3. Monopsons.

15

3. Darba alga.

17

3.1. Darba laiks un darba alga .

17

3.2. Darba algas “nacion?las at??ir?bas” .

17

3.3. Darba algas formas.

18

3.4. Darba algas noteik?ana.

19

3.5. Algu un nodarbin?t?bas probl?ma .

20

4. Arodbiedr?b?s.

22

4.1. Arodbiedr?bu j?dziens.

22

4.2. LBAS strukt?ra un instit?cijas.

22

4.3. LBAS darb?bas programma .

23

4.4. Arodbiedr?bu politika tirgus ierobe?o?anas m?kstin??anai.

25

4.5. Arodbiedr?bu iedarb?ba uz darba algu.

27

Nobeigums

28

Izmantot?s literat?ras saraksts

30

Ievads

Lai iest?tos Eiropas Savien?b?, Latvijai j?tuvina tautsaimniec?bas

att?st?ba un dz?ves l?menis ??s savien?bas dal?bvalstu l?menim.

Viena no Latvijas tautsaimniec?bas att?st?bas gr?t?bu izpausm?m ir mazs

nodarbin?t?bas l?menis, kas var bremz?t ekonomikas turpm?ko izaugsmi.

pirmk?rt ,ja iedz?vot?ju darbasp?jas nav izmantotas, tad nav atdeves

ieguld?jumiem vi?u fiziskaj? un gar?gaj? att?st?b?. T? k? katra cilv?ka

dz?v? darbasp?jas laiks ir ierobe?ots, tad maza nodarbin?t?ba uzskat?ma par

makroekonomisko zaud?jumu.

Otrk?rt, maza nodarbin?t?ba pasliktina ?ime?u materi?lo nodro?in?jumu, it

?pa?i tad, ja tas ilgsto?s vai atk?rtots.

Maza nodarbin?t?ba ir faktors ar t?lejo?o ietekmi, jo samazina bezdarbnieku

b?rnu att?st?bas iesp?jas. Parasti vi?i m?c?s skol?, ta?u nevar izv?l?ties

sav?m interes?m atbilsto??ku m?c?bu iest?di un piedal?ties da??das

nodarbin?t?bas un pas?kumos, kas veidotu un att?st?tu tie?i vi?iem

piem?to??s sp?jas.

Lai nodro?in?tu savas kvalifik?cijas atbilst?bu augo?aj?m darba tirgus

pras?b?m, nemit?gi j?papildina zin??anas, prasmes un iema?as. Tas notiktu

gan veicot ikdienas darbu, gan darba dev?ja pied?v?t?s m?c?bas darbaviet?

un ?rpus t?s, gan ari p?c pa?a iniciat?vas. Lai l?dzsvarotu pied?v?juma un

piepras?juma strukt?ru Latvijas darba tirg?, Nodarbin?t?bas valsts dienests

pied?v? profesion?lo apm?c?bu un p?rkvalific??anos, ta?u l?dz ?im tas nav

var?jis radik?li ietekm?t nodarbin?t?bas l?meni.

Pa?reiz Latvijas darbasp?ka tirg? past?v vair?kas dispoz?cijas. Pirmk?rt,

tie ,kam darbs ir, taj? ir ?oti augst? m?r? noslogoti, turpret? tiem, kam

t?s nav, ir ierobe?otas iesp?jas to dab?t. Otrk?rt, past?v darba

pieejam?bas nevienl?dz?bu starp sieviet?m un v?rie?iem un starp re?ioniem,

k? ar? starp latviski run?jo?iem un tiem, neprot latviski. Tre?k?rt, algas

ir zemas un neatbilst lielajai darba slodzei. Ceturtk?rt, disproporcija

past?v starp darba dev?ju vajadz?b?m p?c kvalific?tiem darbiniekiem un

pa?reiz?jo ??du darbinieku pieejam?bu, k? ar? izgl?t?bas sist?mas sp?ju

sagatavot kvalific?tus darbiniekus piepras?taj?s specialit?tes un

perspekt?vaj?s nozar?s. Past?v ar? pretruna starp pieaugo?o tirgus

spiedienu attiec?b? uz darbasp?ka mobilit?ti un daudzu nodarbin?to

nepietiekamo sp?ju b?t “mobiliem” darb? un karjer?. M?sdienu ekonomika ir

dinamiska, ta?u cilv?kiem b?tiski svar?ga ir dro?a un garant?ta

nodarbin?t?ba, k? ar? labi darba apst?k?i, un ??da vi?u v?lme ir saprotama.

Latvijas darbasp?ku tirgu past?v div?j?ds izaicin?jums. No vienas puses,

p?reja uz tirgus ekonomiku prasa nopietnas struktur?las un institucion?las

reformas, kas ir kop?gas vis?m p?rejas valst?m. No otras puses, Latvijas

ekonomikai, darbasp?ka tirgum un izgl?t?bas sist?mai ir j?piel?gojas arvien

strauj?kai globaliz?cijai. Nereti alga, ko sa?em par darbu, ir zema, un,

tom?r ir k?di ieguvumi naud?, tie ne vienm?r kompens? cilv?ciskos

zaud?jumus. Visas ??s disproporcijas, ja t?s neierobe?o un nel?dzsvaro, var

k??t par kav?kli tautas att?st?bai.

1.Darba tirgus.

Kop?jais darbasp?ka tirgus ekonomik? aptver str?dniekus. Makroekonomisk?

anal?z? parasti s?kas, apskatot t?dus r?d?t?jus k? kop?j? nodarbin?t?ba vai

kop?jais nostr?d?to stundu skaits, ignor?jot to faktu, ka past?v b?tiskas

at??ir?bas str?dnieku prasm?.

K? ir zin?ms, darba tirgus- viens no 3 tirgum, uz kur?m firm?m ir veic?g?k

j?darbojas, ja tie grib izdz?vot. Darba tirgus un kapit?la tirgus- galvenie

tirgus veidi, uz kur?m firmas pirks ra?o?anas faktorus.

Darba tirgus izp?ti s?kas un beidz?s ar darba piepras?juma un pied?v?juma

anal?zi. Kas attiec?s uz piepras?jumu, kur? eksist? darba tirg?, tad ?eit

ir darba dev?ji, kuri pie?em l?mumu par darba sp?ku pie?em?anu uz darbu

atkar?b? no st?vok?a, kur? atrodas visas 3 tirgi: kapit?la, preces un

darbinieku. Kas attiec?s uz darba sp?ka pied?v?jumu, tad ?eit ir t?das

grupas, ka darbinieki un n?kamie darbinieki, kuras l?mumi, kur str?d?t un

vai str?d?t, pie?ems ar uzskaiti iesp?jas pavad?t savu laiku.

Ar saisti ir vesel?gi past?v?gi skat?t to faktu, ka galvenie rezult?ti

darba tirgus funkcion??anai ir saist?ti ar sekoju?iem faktoriem:

a)nodarbin?t?bas nosac?jumiem (t.i. darba algu, apbalvojuma l?meni, darba

nosac?jumiem) un b)nodarbin?t?bas l?meni.

Analiz?jot abus faktorus, ir nepiecie?ams izdar?t at??ir?bu starp da??dam

profesijas grup?m, kuras kopum? sast?da darba tirgu. Taj? pa?? m?ra ir

svar?gi dom?t ar? par to, ka jebkur? rezult?ts tirgus funkcion??an?s

vienm?r ir atkar?gs taj? vai cit?da m?r? no t?diem faktoriem, ka

piepras?jums un pied?v?jums.

1.1.Darba piepras?jums.

Sava darb?b? firmas savieno da??das ra?o?anas faktorus, pirmk?rt, kapit?lu

un darbu, lai izlai?ot preces vai izdarot pakalpojumus, kuras p?rdod uz

produkcijas tirg?. Kop?jais apjoms izdar?tas produkcijas un tas, ka firmas

saista darbu un kapit?li, ir atkar?gs no piepras?juma uz produktu, no t?,

cik darba un kapit?la var sa?emt pa dot?m cen?m, un no izv?les tas

tehnolo?ijas, kuras ir vi?a r?c?b?. Kad izp?t?m piepras?jumu uz darbu,

grib?tos uzzin?t , k?da veid? darbiniekus skaits, aiz?emt?s uz??mum? vai

uz??mumus rind?, ir atkar?gs no tam izmai??m, kuras notiek vien? vai

vair?kas norad?tas faktoros.

Liel?ko da?u sevi??o interesi izt?lo jaut?jums par to, k?da veid?

darbinieku skaits main?s, kad main?s darba alga. Pie?emot, ka var main?t

darba algu, kura ir izmaks?ta taj? vai cit? r?pniec?bas nozar? liela laik?

period?, bet pie t?m atlik?t nemain?gam izmantotas tehnikas l?meni un

iek?rtu ,nosac?jumus ,uz kuriem ir p?rst?v?ts kapit?ls, un attiec?bu starp

cenu uz produktu un piepras?jumu uz produktu. Kas notiktu ar vajadz?go

skaitu darbu, ja pieaugtu darba samaksas likme?

Pirmk?rt, vair?k liel?ka darba alga dom? vair?k liel?ku izlaiduma samaksu

un parasti vair?k liel?ku cenu uz produktu. T? ka pat?r?t?js rea?? uz

vair?k augstam cen?m, ko p?rk maz?k, darba d?v?ji cen?as samazin?t gatavas

produkcijas izlaidumu. Samazin?ts izlaiduma l?menis sava k?rt? ved pie

nodarbin?t?bas samazin??an?s (pie p?r?jiem vien?diem nosac?jumiem). T?da

nodarbin?t?bas sa?sin??ana saucas par m?rogu efektu, t.i. priek?roka

maz?kas nodarbin?t?bas pie maz?kam m?rogu izlaiduma.

Otrk?rt, pie darba algas izaugsmi ( dom?, ka kapit?la cena nemain?s

,?rk?rt?jo soli, s?kum?) darba dev?ji cen?as samazin?t ra?o?anas izmaksu,

izmantojot t?du tehnolo?iju, kur? liel?ku dalu atbalst?tos uz kapit?lu, bet

nevis uz darba sp?ku t?da veida, ja darba samaksa izaugtu nodarbin?t?bas

l?menis samazin?tos pie kapit?la ietilp?go ra?o?anas veida aizb?d??anas

d??. ??s otra iedarb?ba var b?t nosaukta par aizst?v??anas m?rogu, par cik

ar darba samaksas izaugsmi kapit?la ra?o?anas proces? aizvieto darbasp?ku.

Iedarb?ba da??das likmes darba samaksas uz nodarbin?t?bas l?men? var b?t

prezent?t? tabulas form?, kur? vajadz?ga darbasp?ka skaita korel? ar darba

samaksas l?meni .1.tabul? ir parad?ta t?da piepras?juma m?rogs. Sadarb?ba

starp darba samaksu un nodarbin?t?bu, parad?ta 1.tabul?, var b?t izmantota

lai parad?tu piepras?juma sl?pi. T?, uz 1. z?m?jum? ir parad?ta

piepras?juma sl?pa ,kura ir izdar?ta uz datiem, izmantotas

1.tabul?.piever?ot uzman?bu tam, ka sl?pa –k??stot zem?kai, t.i. par?da to,

ka samazinoties darba samaksai, samazin?s ar? piepras?jums p?c darba. Tap?t

pieverot uzman?bu tam, ka sekojot izveidotai praktiskai uzskat??anai

ekonomiskos jaut?jumus, kustot darba samaksas likmes uz vertik?las ass,

neskatoties uz to, ka ?ie likmi ir br?vas main?mas lielumi kontekst?

piepras?juma uz darbu k?da firm?.

Piepras?juma sl?pa uz darbu par?d?, k?da veida vajadz?go nodarbin?t?bas

l?meni, izm?r?mais vai nu darba stundu skaitu, vai nu darbinieku skaitu,

main?s ar izmai??m sakar? ar uz darba sp?ka maksu pie cit?m nemain?gam

faktoram, kuri ietekm? uz piepras?juma m?rogu. Atk?rtot ar? t?s, ka uz ?os

faktorus ien?k piepras?juma l?menis uz produkti, nosac?jumiem, pa kur?m

ieg?stot kapit?lu, un jau eso?ajiem tehnolo?ij?m. Bet ja darba alga Mainas,

bet citi faktori –ne, tad var cer?t uz izmai??m vajadz?ga darba sp?ka

l?men?, kustoties vai nu uz aug?u, vai nu uz l?ju pa piepras?juma likmi.

|Darba algas likme, |Vajadz?gs nodarbin?t?bas |

|dol?ros |l?menis |

| 3 | 250 |

| 4 | 190 |

| 5 | 160 |

| 6 | 130 |

| 7 | 100 |

| 8 | 70 |

1.tabula. Piepras?jums uz darbu hipot?tisk? r?pniec?bas nozar?.

[pic]

1.z?m. Darba piepras?juma sl?pa.

K?das sekas b?s ,ja b?s izmai?as vien? no faktoriem, kuras raksturo darba

piepras?jumu?

Pirmk?rt, pie?emot, ka piepras?jums uz produkti k?das noteiktas r?pniec?bas

nozares, t.i. pie jebk?das ra?o?anas cenas b?s p?rdots vair?k daudz?ku

pre?u vai pakalpojumus par kur?m iet runa. Pie?emot t?da gad?jum?, ka

tehnolo?ija un nosac?jums, uz kuram var b?t nopirkts kapit?ls un dab?ts

darba sp?ks dotajai r?pniec?bai, nemain?s. R?pniec?bas l?me?i b?s, ac?m

redzams, augs ,ja firmas grib maksimiz?t ien?kumus, un m?roga efekts (vai

produkcijas izlaidums) paaugstina piepras?jumu uz darbu pie jebk?das darba

algas likmes. (Kam?r relat?vas cenas uz kapit?lu un darbu paliek

nemain?gas, aizst?v??anas m?roga neb?s. )

K?da veida izmai?as jaut?jums piepras?jum? uz darbu var b?t ilustr?t? ar

piepras?tas likmes pal?dz?bu? Par cik jau eso?as tehnolo?ija un nosac?jumi,

paliek nemain?gas, izmai?as jaut?jum? uz produkti noved pie aug?anas uz

darba piepras?jumu pie jebk?das darba algas likmes, kura dotaj? br?d?

preval?. Ar citiem v?rdiem, piepras?juma sl?pa uz darbu vesel? kustas pa

labi. ?? aizbid?d??ana pa labi, apz?m?ts z?m?jum? 2. no D uz D’, norada uz

to, ka pie jebk?das iesp?jas darba algas likmes vajadz?go darbinieku skaits

pieauga.

Otrk?rt, pie?emts, ka piepras?juma l?menis uz preci, tehnolo?ija un

nosac?jumi p?rdal??anai darbam paliek nemain?gas, bet main?s kapit?la

pied?v?jums: kapit?la cena nokrit?s uz 50% saildzin?jum? ar pirmatn?jo

l?meni. K?da veida ?? izmain??ana ietekm? uz darba piepras?jumu?

darba

alga

D D’

0. darbinieku skaits

2.zim. Aizb?d??ana jaut?jum? uz darbu pieauguma piepras?juma uz preci

d??

??s anal?zes metode jaut?jum? par piepras?jumu uz darbu pie cenas izmai??m

cita produkta ra?o?anu jau ir zin?ms; vajag saredz?t m?roga un

aizst?v??anas m?rogus. Pirm? gad?jum?, ja kapit?la cena kritis, tad ar?

samazin?s r?pniec?bas izdevumi krit?s. Izdevumu samazin??ana stimul?

ra?o?anas pieaugumu, bet t?da izaugsm? paaugstina nodarbin?t?bas l?meni pie

jebk?das darba algas likmes. M?roga efekts uz kapit?la cen?m krist??anu,

t?da veid?, ved pie aug?an?s uz darba piepras?jumu pie jebk?das darba algas

likmes.

Par otro secin?jumu kapit?la cenas krist??anai k??st aizst?v??anas m?rogs,

saska?? ar k?ru komp?nijas, rea??jot uz vair?k l?t?ku kapit?lu, ?em uz

uzbru?o?anu kapit?lvert?gas tehnolo?ijas. Firmas dara aizvieto?anu darbu uz

kapit?lu un izmanot maz?k darba sp?ka ra?o?anai viena un t? pa?? gatavas

produkcijas izm?ra, nek? agr?k. Pie maz?ka izm?ra vajadz?gas darba sp?ka pa

katrai darba algas likmei pied?v?juma sl?pai ir tendenc? pie kust?bai pa

kreisi.

T?da veid?, kapit?la cenas krit???na ved pie t?, ka izveidoj?s divas

pret?ji m?rogi pied?v?juma darb?. Aizvieto?anas m?rogs kust pied?v?juma

sl?pi pa labi, kad taj? pa?? laik? aizvieto?an?s m?rogs- pa kreisi. K? ir

parad?ts 3. z?m?jum?, var domin?t vai viens vai otrs efekts. T?da veid?,

ekonomiska teorija nedod piln?gu pare?ojumu, k?da veid? kapit?la cenas

samazin??ana izmaina piepras?jumu uz darbu vesel?. ( Kapit?la cenas

paaugstin??ana ved pie t?das pa?as nenoteikt?bas darbasp?ka pied?v?jum?;

?aj? gad?jum? m?roga efekts kust piepras?juma likmi pa kreisi, bet

aizst?v??anas efekts- pa labi.)

Hipot?tisk?s izmai?as uz produkta piepras?jum? un kapit?la pied?v?jum?,

kuri jau ir min?ti, t?pat kust piepras?juma sl?pi uz darbu. Svar?gi at??irt

aizb?d??anu piepras?juma sl?pi un to kust?bu pa sl?pi. Piepras?juma sl?pa

uz darbu p?rskat?mi par?da vajadz?bu uz darba sp?ka ka darba algas likmes

funkciju( darba samaksa ir atz?m?ta viena ass, bet vajadz?ga darba sp?ka

daudzumu- uz otr?.)

Kad izmain?s darba alga, bet citi faktori paliek sava viet?, piepras?jums

uz darbu k?st pa sl?pi. Ta?u kad izmain?s viens no cit?m faktoram, tad k?st

pati piepras?juma l?kne uz darbu. Pret?ji darba algai ?ie faktori tie?i

z?m?jumos nav att?loti, taj? pa?a laik? ka piepras?juma likme uz darbu ir

att?lot?. T?da veid?, kad tie main?s, domin? da??da sadarb?ba starp darba

algu un vislab?ko nodarbin?t?bas l?meni, un tas izlam?s piepras?juma

sl?pas uz darbu kust?bas. Bet ja ir nepiecie?am?ba lai paaugstin?tu darba

daudzumu pie dotas darba algas likmes, tad piepras?juma sl?pa kustas pa

labi. Bet ja vajag maz?k darba sp?ka pie katras preval?jo?as darba algas

likmes, tad piepras?juma sl?pa kustas pa kreisi.

darba

darba

alga Piepras?jums p?c alga

Piepras?juma

kapit?la v?rt?bas

sl?pa pie

kr?ti?an?s

augst?m cen?m

Piepras?juma

Piepras?jums

sl?pa pie augst?m

p?c kapit?la

cen?m

v?rt?bas krit??anas

0 darbinieku skaits 0

darbinieku skaits

a) domin? m?roga efekts b) domin?

aizst?v??anas efekts

3.zim. Var?ta aizb?d??ana darb? piepras?jum? kapit?la v?rt?bas krit??anas

d?? .

Darba piepras?jums var b?t analiz?ts uz 3 l?menim:

1.Lai analiz?tu darba piepras?jumu vien? atsevi??i ?emt? firm?, vajag

izp?t?t, k?d? veid? darba alga, teicot, ma??nstr?dnieku ietekm? uz vi?a

nodarbin?t?bu pie viena lidma??nu ra?ot?ja.

2.Analiz?j iedarb?bas darba algas aug?anas uz ma??nstr?dnieku nodarbin?t?bu

vis? aviaceltniec?b? vajag izmantot nozares piepras?juma sl?po.

3.Un, beidzot, lai redz?tu, k?da veid? darba algas paaugstin??ana

iedarbojas uz visu ma??nstr?dnieku darba sp?ku tirgu visas ra?o?an?s

nozar?s, kur tas izmanto, vajag izmantot tirgu piepras?juma likmi.

Var ar? izdar?t at??ir?bu starp darbu piepras?jumu ?slaic?g? un ilgtermi??

period?. ?slaic?g? termi?a laik? darba dev?jam gr?ti aizvietot darba sp?ku

ar kapit?lu( un otr?di) un pat?r?t?ji nevar nesamain?t zin?m? m?ra sava

piepras?juma uz preci atbild?ba uz cenu aug?anu. Ir vajadz?gs laiks

adapt?cijai gan pat?r?t?ju, gan ra?ot?ju uzved?bai. Ilgtermi?? laik?

reakcija uz darba samaksas vai cita faktora, kur? izmaina darba

piepras?jumu, izmain??anu, protams, k??st vair?k piln?g?ks un vair?k

dzi??ks.

1.2. darba pied?v?jums.

Lai izp?t?tu no sakum? darba pied?v?juma visai tirgu (pret?ji vienas firmas

pied?v?jumam) izmantosim, ka ir pied?v?ts sekret?ru darba tirgus. K?da

veid? pied?v?ts ar vi?iem darba rea??s uz darba algas izmai??m? Ar citiem

v?rdiem, k?da veid? izskat?s skala darba pied?v?juma sekret?ru?

Pie?emot, ka apbalvojums un darba alga citas profesijas darbiniekus paliek

past?v?gas, bet sekret?ru darba alga aug. Tad var gaid?t, ka k??st daudz

cilv?ku, kuri grib?s b?t par sekret?ri. Piem?ram, katrs no 100 cilv?kiem,

kuri beidz p?d?jo klasi skol?, var izv?l?ties starp to, vai k??st par

apdro?in??anas a?entu vai par sekret?ri. Da?a no tiem dod priek?roku

a?entam, pat taj? gad?jum?, ja sekret?res darbs ir lab?k apmaks?ts, t?p?c

k? vi?iem pat?k izbaud?t savus sp?kus un satikties ar cilv?kiem. Citi

grib?s k??t par sekret?ri, pat ja vi?u darba alga b?s zem?ka, jo vi?iem

nepat?k siet kaut ko citiem. Kop? ar to daudzi b?s gatavi iet vai nu uz

vienu vai nu uz otru darbu, vi?iem ir vienaldz?gi: apbalvojums jebk?da

profesij? vi?iem- svar?g?kais faktors lai pie?emtu atrisin?jumu. Ja

sekret?ri ir lab?k apmaks?ti sal?dzin?jum? ar apdro?in??anas a?entiem, tad

vair?k abiturientus grib?s k??t par sekret?riem. Bet ja a?entiem darba alga

b?s liel?ka, tad tos skaita, kuri grib?s k??t par a?entiem, pieaugs, bet,

kuri grib?s k??t par sekret?riem,- samazin?s. Protams, pie sevi??i maz?s

darba algas sekret?ra, tad neviens negrib?tu k??t par to.

sekret?ra

darba

alga

Pied?v?jums

0. sekret?ru skaits

4.z?m. Sekret?res darba pied?v?juma sl?pa darba tirg?.

T?da veid?, darba pied?v?jums k?da konkr?ta tirg? tie?a m?ra ir saist?ta

ar darba algas likmi, kuras domin? ?aj? tirgu, pie nosac?juma, ka darba

alga citas profesijas paliek nemain?gas. T.i. ja darba alga a?enta paliek

nemain?ga, bet sekret?ra- aug, tad vair?k cilv?ku grib?s k??t par sekret?ri

tikai apbalvojuma aug?anas d?? (tas p?rskat?mi ir parad?ts 4.z?m).

Ka ar? darba piepras?juma sl?pa, pied?v?juma sl?pa ir parad?ta t?, it k?

citas cenas un darba algas paliek nemain?gas. Bet ja viena vai vair?kas

t?das cenas vai darba algas izmain?s, tas ved pie t?, ka pied?v?juma sl?pa

kustas, bet ja darba alga apdro?in??anas a?entus paaugstin?s, tad

abiturientu da?a main?s savu nodomu k??t par sekret?ri un izvel?sies

apdro?in??anas a?enta karjeru. Paliek maz?k tos, kuri grib?s b?t par

sekret?ri pie katras darba algas paaugstin??an?s a?entiem. Grafisk? veid?

(sk.2.z?m) a?entus apbalvo?anas izaugsm? ved pie t?, ka kust?sies

sekret?ru pied?v?juma sl?po pa kreisi.

Kad pie?em l?mumu k??t par sekret?ri, cilv?kam ir j?pie?em, k?du l?mumu par

darba k?rto?anu pie?ems. Ja visi darba dev?ji dod sekret?res vietu piem?ram

viena kvalit?te, tad izv?le b?s pie?emta apbalvojuma l?men?. Jebk?da firma,

kura nav t?lredz?ga, pied?v?s darba samaksu zem?k tas, kuru maks? citi,

t?p?c vi?a nevar?s ataicin?t darbiniekus (vai, vismaz, nav iesp?jas

pievilkt nevienu darbinieku vajadz?gas kvalifik?cijas).

sekret?ra Sekret?ru pied?v?jums,

darba kad darba alga a?entus ir:

alga

augsta

zema

0. sekret?ru skaits

5.z?m. Aizb?d??ana sekret?res darba pied?v?juma sl?pa darba tirg?

sakar? ar

a?entus darba algas aug?anu.

No otras puses, ja neb?s ne vienas firmas, kura neb?s tik nepr?t?ga, ka

pied?v?s vair?k liel?ku darba algu, nek? pie?emt?, t?p?c ka vi?a maks?tu

vair?k, neka tas vajadz?tu, lai pievilkt darbiniekus vajadz?gaj? skaita un

kvalit?tes. ?aj? gad?jum? pied?v?juma sl?pa firmai b?s horizont?la l?nija,

kas ir parad?ts 6.z?m. Horizont?la l?nija darba pied?v?juma firmai liecina

par to, ka pie eksist?jo?as darba algas var dab?t visu vajadz?go sekret?ru

skaitu. Bet ja t? maks?tu maz?k, pied?v?jums nokritis l?dz nullei.

At??ir?ba noliek?an? starp tirgus un firmas pied?v?juma l?knes ar pa?u

taisnu veidu ir saist?tas ar izv?les tipu, kur? st?v pret darbiniekiem.

Pie?emot izv?li, vai iest?ties sekret?res tirg?, darbiniekam ir j?sal?dzina

ka apbalvojumu, t? ar? profesion?las pras?bas altern?jo?a pied?v?juma (?aj?

gad?jum?, apdro?in??anas a?enti). Ja darba alga sekret?res kr?t, tad maz?k

?au?u tiektos iziet uz sekret?ru darba tirg?. Ta?u ne visi noies no ??

tirgu, t?p?c k? a?enta un sekret?res profesija neaizst?j viena otru. Da?i

paliks par sekret?riem, pat p?c darba algas samazin??anas, t?p?c ka vi?iem

nepat?k pras?bas, kuras izvirza a?entu profesija.

sekret?res

darba alga,

kuru

pied?v? tirgus darba alga

firmas

0. sekret?ru skaits

6.z?m.Sekret?res darba pied?v?jums firmai .

Tikl?dz l?mums k??t par sekret?ri ir pie?emts, ir izv?le pie k?da darba

dev?ja str?d?t, jo alternat?vas praktiski neat??iras viena no otras

vien?das pras?bas d??. T?p?c izv?le b?v?sies tikai uz apbalvojum?. Ja

firma pied?v?s maz?ku darba algu sal?dzin?jum? ar cit?m firm?m, vi?a zaud?s

visus pretendentus. T?da veida, horizont?la pied?v?juma sl?pa ir

atsp?kojums atrisin??anai par sava darba pied?v?jumu starp da?am vien?dam

alternat?vam.

Jau bija run?ts par to, ka firm?m, kuras v?las pie?emt uz darbu sekret?res,

ir j?maks? jau pie?emtu darba algu, ja vi?i negrib zaud?t visus

pretendentus uz viet?m. Bet tas nav tie?i t?. Ja firma pied?v? darba

vietas, kuras ir sal?dzin?jumi ar citus firmas pied?v?jumu, bet ar vair?k

maz?ku apbalvojumu vesel?, vi?a var tas dab?t, jo pretendenti var nezin?t

par apbalvojuma l?meni citas viet?s. Ta?u kad paies k?ds laiks inform?cija

par mazu darba algu dab?s lielu zin?mu, un dr?z firma uzzin?s, ka var

pretend?t tikai uz maz?k kvalitat?vu person?lu lai aizpild?tu izveidotus

darba vietas. T? var nodro?in?t sev kvalitat?vus darbiniekus pie darba

algas maz?ku par vid?jo l?meni tikai tad, ja pied?v?s nesal?dzin?mo darba

vietu (lab?kas darba apst?k?i, gar?kas apmaks?tas atva?in?jumi, un t.t).

Tagad?j? etap? pie?emts, ka atsevi??as firmas, ka ar? atsevi??i darbinieki,

kad vi?i izp?ta konkurenci darba tirg?, ir spiesti orient?ties uz jau

pa?emtu darba samaksa l?meni, t.i. darba alga, kuru izmaks? visas firmas

saviem darbiniekiem, ir ?oti tuva vid?ji eso?ajiem. Bet ne katrs atsevi??s

darbinieks, ne firmas nevar uzst?d?t darba algu, kura sevi??i at??iras no

vid?jas, un vienlaic?gi cer?t uz darba kopl?gumu nosl?gumu.

1.3.L?dzsvars darbasp?ka tirgu.

T?l?k piev?r?ot uzman?bu kop?jam darbasp?ka tirgum , ignor?jot at??ir?bas

str?dnieku starp? . 7.z?m?jums par?da darbasp?ka piepras?juma un

pied?v?juma l?knes . Kop?jais darbasp?ka piepras?jums ir atkar?gs no alg?m

, k?das firmas maks? , no cen?m to ra?otaj?m prec?m un cen?m , k?das ir

citiem resursiem , ieskaitot izejvielas un iek?rtas .K? tikko bija min?ts ,

p?tot darbasp?ka tirgu , vienk?r??bas labad pie?emot , ka visu pre?u cenas

gan to pre?u cenas , kuras tiek ra?otas , gan citu ra?o?anas resursu cenas

ir nemain?gas . Past?vot nemain?g?m cen?m , izmai?as nomin?laj? alg? ir

vien?das ar izmai??m re?laj? alg? (alga dal?ta ar cenu l?meni ) .

Re?l?

alga Darbasp?ka pied?v?juma

l?kne

(W) W2

W1 E

W3 Darbasp?ka

piepras?juma l?kne

L2 L1

Nodarbin?t?bas l?menis ( L , str?dnieku

skaits vai nostr?d?tas stundas)

7. z?m?jums . Darbasp?ka piepras?juma izmai?u sekas.

Ja alga pazemin?s , tad piepras?jums p?c darbasp?ka pieaug . Samazinoties

alg?m , darbasp?ks k??st relat?vi l?t?ks sal?dzin?jum? ar ra?oto pre?u

cen?m , un darba dev?ji grib?s nol?gt vair?k str?d?jo?os . T?d?? darbasp?ka

piepras?juma l?kne v?rsta uz leju , k? par?d?ts z?m?jum? .

Z?m?jums ar? par?da kop?jo darbasp?ka pied?v?juma l?kni . Lai vienk?r?otu

situ?ciju , pie?emts , ka darbasp?ka pied?v?jums nav elast?gs (darbasp?ka

pied?v?juma elast?gums ir darbasp?ka kvantat?v?s izmai?as (procentos )

dal?tas ar atalgojuma izmai??m (procentos ) T?d?j?di maz elast?gs

darbasp?ka pied?v?jums noz?m? , ka algu pieaugums par 1 procentu rada mazu

darbasp?ka pied?v?juma procentu?lo pieaugumu . Piln?gi neelast?ga

darbasp?ka pied?v?juma l?kne ir vertik?la , tas noz?m? , ka darbasp?ka

pied?v?jums nemain?s , pieaugot alg?m ) , t.i. , cilv?ki vai nu str?d?

pilnu (?etrdesmit stundu ) darba ned??u , vai nestr?d? nemaz , neatkar?gi

no algu izmai??m .Viena no priek?roc?b?m , izdarot ??du pie??mumu , ir t? ,

ka m?s varam atlikt uz z?m?juma horizont?l?s ass , vai nu nostr?d?to stundu

skaitu vai nol?gto str?dnieku skaitu . Nostr?d?to darba stundu skaita

piepras?jums un pied?v?jums ir vienk?r?i str?d?jo?o skaita piepras?jums un

pied?v?jums , pareizin?ts ar ?etrdesmit .

Piepras?juma un pied?v?juma anal?zes pamatsecin?jms ir , -l?dzsvaram j?b?t

piepras?juma un pied?v?juma l?k?u krustpunkt? E . Iemesls tam ir vienk?r?s

, ja alga tiks noteikta augst?ka par l?dzsvara algu W1 , piem?ram , W2 ,

tad piepras?jums p?c darbasp?ka b?s L2 , t.i. ,daudz maz?ks nek?

pied?v?jums L1 . Str?d?jo?o pied?v?jums b?s p?rm?r?gi liels . Tie , kuriem

nav darba , b?s ar mieru str?d?t par zem?k?m alg?m nek? eso?as , un tas

ietekm?s algas tiem , kuri jau str?d? ( algas pazemin?sies ) . Konkurences

rezult?t? algas samazin?sies , un galu gal? piepras?jums atkal b?s vien?ds

ar pied?v?jumu . L?dz?gi , ja alga tiks noteikta zem?ka k? W1 , piem?ram W3

, tad firmu piepras?jums p?c darbasp?ka b?s liel?ks nek? pied?v?jums .

Firmu savstarp?j? konkurence , lai piesaist?tu defic?to darbasp?ku , sekm?s

algu pieaugumu atkal l?dz W1 .

Tikko veiktaj? anal?z? tika pie?emts , ka darbasp?ka piepras?jums nav

elast?gs , ir fiks?ts . daudz re?l?k ir pie?emts , ka , pieaugot alg?m ,

pieaugs ar? to cilv?ku skaits , kuri grib?tu str?d?t . ?? ir izv?le

prec?tiem p?riem , kuri uzskata , ka ar p?r?k zemu algu abiem laul?tajiem

neatmaks?jas str?d?t . ( Patiesi , sieviet?s , k? darbasp?ka resurss , ir

?oti j?t?gas uz algu izmai??m .) 8.z?m?jums par?da , ka pieaugot alg?m

,pieaugot ar? to cilv?ku skaits , kuri v?las str?d?t . Darbasp?ka

pied?v?juma l?kne ir diezgan elast?ga ( nevis absol?ti neelast?ga , k? tas

bija 7.z?m?jum? ) . S?kotn?j? situ?cija anal?zei ir nedaudz main?jusies :

l?dzsvars darbasp?ka tirg? v?l ir piepras?juma un pied?v?juma l?k?u

krustpunkt? .

Re?l?

alga

Darbasp?ka pied?v?juma

(W)

l?kne

W1

Iepriek??j? darbasp?ka

piepras?juma l?kne

W2

Jaun?

darbasp?ka

piepras?juma l?kne

L2 L1

Nodarbin?t?bas l?menis

( L ,str?d?jo?o skaits )

8. z?m?jums . Darbasp?ka piepras?juma izmai?u sekas : elast?gs darbasp?ka

pied?v?jums .

T?l?k ?emot v?r? darbasp?ka piepras?juma l?knes virz?bu , kas att?lota

8.z?m?jum? . Rezult?t? darbasp?ka tirg? izveidoja jauns l?dzsvara punkts ar

nodarbin?t?bas l?meni L1 uz L2 , v?l arvien past?v piln?ga nodarbin?t?ba .

Tas ir , ka viss tirg? eso?ais darbasp?ks ir nopirkts . Tirgus ir

sabalans?ts . Un p?c defin?cijas , ja tirgus ir sabalans?ts , ir piln?ga

nodarbin?t?ba .

Kad darbasp?ka pied?v?juma l?kne nav vertik?la , ka tas ir 8.z?m?jum? ,

nepast?v vien?gais “piln?gas nodarbin?t?bas “ l?menis . Ar algu W1

ekonomik? ir piln?ga nodarbin?t?ba , kad ir darbs maz?kam skaitam

str?dnieku L2 . Lai gan konkurences pamatmodel? pie?emts , ka algas tiek

noteiktas t?d? l?men? , ka darbasp?ka piepras?jums ir vien?ds ar

pied?v?jumu , un nav bezdarba , ta?u re?lais nodarbin?t?bas l?menis var b?t

?oti zems . Algas var b?t tik zemas , ka daudzi cilv?ki nepiekritis str?d?t

ar tik zem?m alg?m .

2.Darba tirgus form?s.

T?pat k? pre?u tirgum ,ar? darba tirgum ir da??das formas:

1. piln?ga konkurence;

2. monopols (arodbiedr?ba nosaka darba p?rdo?anas noteikumus);

3. monopsons (monopsony)(dotajam darba veidam ir tikai viens darba dev?js);

4. oligopsons (oligopsony)(da?as firmas algo vien?du vai diferenc?tu

darbu);

5. monopsonistiska konkurence (monopsonistic competition)(daudzas firmas

p?rk diferenc?tu darbu).

2.1.Piln?ga konkurence.

Piln?g?s konkurences tirg? darba pied?v?jumu nosaka divi faktori:

1. re?l? darba alga;

2. darba robe?produkta lielums naudas izteiksm?.

Pieaugot algoto darbinieku skaitam, samazin?s darba robe?produkts naudas

izteiksm?. Papildu darbinieku iesaist??ana tiks p?rtraukta, kad darba

robe?produkts naudas izteiksm? k??s vien?ds ar darba algas likmi.

Neskatoties uz to, ka atsevi??u indiv?du darba pied?v?juma l?kne var main?t

savu raksturu, darba pied?v?juma tirgus l?kne parasti ir augo?a. Tas ir

t?p?c, ka nozare vai profesija, kur? iev?rojami aug darba alga, k??st

pievilc?ga un rodas darba pied?v?jums no cit?m nozar?m vai profesij?m, kur

darba alga ir zem?ka.

Tirgus l?dzsvars iest?jas piepras?juma un pied?v?juma l?k?u krustpunkt?

(punkts E). Ja darba alga tiks noteikta augst?ka par l?dzsvara algu OE,

piem?ram, OE1, tad piepras?jums p?c darba b?s OL1, bet darba pied?v?jums

b?s OL4, t.i., pied?v?jums p?rsniedz piepras?jumu. Tie, kam nav darba, b?s

ar mieru str?d?t par zem?ku algu, un tas pazemin?s ar? str?d?jo?o algas.

Samazin?sies pied?v?jums, pieaugs piepras?jums. T?d?j?di piepras?jums un

pied?v?jums izl?dzin?sies un iest?sies l?dzsvars. Ja alga tiks noteikta

zem?ka nek? OE, piem?ram, OE2, tad piepras?jums p?c darba b?s liel?ks nek?

pied?v?jums. Lai piesaist?tu darbiniekus, darba dev?ji b?s spiesti

palielin?t darba algas. T?d?j?di darba piepras?jums un pied?v?jums atkal

izl?dzin?sies un iest?sies l?dzsvars.

2.2.Monopols.

L?dz ?? laikam m?s dom?jam ,ka firmas pie?em cenas uz produktiem ka vajag.

Bet ja firmai ir lieta ar iesl?po uz leju p?c piepras?juma vi?as

produkcijas ,t.i. ja aug tas nodarbin?tu skaits un produkcijas ,bet cena

p?d?jas dilst ,tad maksim?ls ien?kums (MR) ,dab?ts p?c p?rdo?anas p?d?jas

izdar?tas produkcijas gabala ,ne b?s vien?ds ar to cenu (P) . Maksim?ls

ien?kums b?s maz?ks produkcijas cenas ,t?p?c ka pazemin?ta cena lietojas

p?rdo?anas laik? visas izdar?tas produkcijas gabalos ,bet nevis p?d?jas

.Sp?k? ar ?o ,vien?dojumi nenoteic piepras?jumu p?c darba ,ja tirg? ir

monopolija .

Tiekties pie maksim?l?m ien?kumiem monopols ,kura darbojas konkurenttirgu

pie?ems uz darbu jaunus darbiniekus l?dz tam laikam ,kad maksim?ls naudas

produkts (MRP) ne b?s vien?ds ar darba algu “

MRP =MR * MPL =W

(1)

Tagad m?s var?m izteikt ?slaic?gu piepras?jumu uz darbu caur re?lu darba

algu ,izdalot (1) vien?dojumu ar cenu uz firmas produktu ,rezult?t? ieg?sim

:

(MR/P) * MPL =W/P

(2)

T? k? maksim?ls ien?kums vienm?r ir maz?ks ,nek? cena uz monopola produktu

,t?p?c attiec?ba (MR :P) (2) vien?dojum? b?s maz?ka neka vieninieks .T?p?c

pie p?r?jiem vien?diem nosac?jumiem piepras?juma sl?p? firmai ,kur? ir

monopola uz savas produkcijas tirgu ,b?s zem?k un kreis?k neka piepras?jums

uz darbu ,raksturojo?u t?du pa?u firmu ,bet kura nav monopola .Ar citiem

v?rdiem ,pie citiem vien?diem nosac?jumiem produkcijas izlaidums pie

monopol? konkurences b?s zem?k nek? pie konkurences ,tas pa?a attiec?s uz

nodarbin?t?bas l?meni .

Bet darba algas l?menis ,kuru maksa monopolists ,nav oblig?ti j?at??iras no

tas darba algas ,kura jau eksist? konkurent? tirg? ,ta?u nodarbin?t?bas

l?menis ir zem?k . Monopols ra?ot?js k?das preces var sa?emt tikai nelielu

sektoru darba tirg? ar noteiktam darbinieku tipu ,un t?p?c vi?am ir

j?pie?em jau noteiktas darba tirgu cenas ,neskatoties uz to ,k? pre?u tirgu

vi?? dikt? cenas uz savu produkciju1. T? ,k?da viet?ja monopola firma var

sa?emt domin?jo?u vietu uz k?das preces tirg? ,bet kad vi?ai ir j?pie?em uz

darbu k?du darbinieku ,to dar?t ?o vi?ai pien?ks ar konkurenci ar cit?m

firm?m ,noliekot tam visp?ratz?to darba algu .

Ir ar? t?di apst?k?i ,pie kur?m ,ka doma ekonomisti ,un firma -monopols var

maks?t liel?ku darba algu ,neka firmas ,kuri str?d? konkurence viena ar

otru2 . Monopols ,ASV vieniem no tiem ir at?auts eksist?t p?c likuma ,ir

j?pak?aujas vald?bas regul??anai ,kura ir v?rsta uz to ,lai nov?rst

virsien?kumus. T?da ien?kuma regul??ana ,ka var dom?t ,stimul? monopolas

aplauzt liel?ku darba algu ,nek? ja tie aplauztu ,ja b?tu piln?gi monopoli.

Ir divi iemesli ,kuri noskaidro ?o.

Pirmais :valsts at?auj monopolijai p?rn?rst izmaksas uz produkta

pirc?jus. T?p?c

monopolijas vad?t?ji ,kaut ar? nevar maksimiz?t ien?kumus ,tiecas lai

nodro?in?t sevi??o st?vokli uz darba tirgus, uzst?dot augstu darba algu un

p?rnesot izdevumus uz pat?r?t?ju lielas cenas form?. Iesp?ja maks?t liel?ku

algu saviem darbiniekiem

atvieglo vad?t?ja eksistenci, ?aujot vi?am ?emt uz darbu vair?k pievilc?gus

?au?u vai izvel?ties darba tirg? darbiniekus ar piepras?t?m raksturojumiem.

Otrais :monopols, kuras nav ap?ertas ar valsts regul??anu, varb?t,

negrib?ja pievilkt pie sevis lieku uzman?bu, ar saviem p?rak liel?m

ien?kumiem d??. Tas var b?t pakalpot vi?iem ka mot?vu lai b?tu augsta darba

samaksa. Ar citiem v?rdiem, liel?kie ien?kumi da??ji iemanto skatu augsti

apmaks?to darbu k?dam darbinieku kategorij?m ,bet nav parastas darba

apmaksas skata.

K? t? neb?tu ,datus par monopola izmaks?tiem darba algu nav daudz, un tie

nav viennoz?m?gi. Nedaudzi izp?t?t?ji pien?k pie izvada, ka firmas, kuri

eksist? nozares ar mazu konkurentu skaitu, tie??m maks? saviem darbiniekiem

vien?das

1Individs ,kur? pie?em jau noteikto cenu ,-tas ir t?ds darbinieks ,kur?

prezent? tik mazu da?u noteikta tirgu ,ka vi?? nevar ietekm?t uz tirgus

cenu .Sekojo?i ,??dam indiv?dam tirgus cena jau ir dota . Indiv?ds ,kur?

nosaka cenu ,-tas ir t?ds ,kuram ir pietieko?i monopola varas lai ietekm?t

uz cenu .

2Pilno paskaidrojumu ??m argumentam sk. :Armen Alchian and Reuben Kessel,

“Competition ,Monopoly , and the Puesuit of Money ,” in Aspects of Labor

Economics ,ed. H.G.Lewis (Princeton,N.J.: Princeton University Press ,1962)

kvalifik?cijas vair?k, nek? firmas, kuri darbojas konkurenta tirg?. Ta?u

citi izp?t?jumi regul?jamas monopol? ieguva neviennoz?m?gus datus par darba

atalgojuma izmaks?m tiem darbiniekiem, kuri ar vien?du kvalifik?ciju tos un

konkur?jo?as firma .

2.3.Monopsons.

Kad tikai viena komp?nija iest?jas pirc?jam uz tirg?, tad vi?a saucas par

monopsonisko. A par cik vi?a –vien?gais pirc?js, tad vi?a var ietekm?t uz

darba algas izm?ru. At??ir?ba no konkur?jo?iem firm?m, kuras ir iespiest?s

pie?emt jau eso?o tirg? darba algas samaksas formas, kas atrod savu

atsp?kojumu uz horizont?las pied?v?juma sl?pas, monopsonas komp?nijas

iegr?st?s ar pied?v?juma sl?pi, kura iet uz aug?u. Ar citiem v?rdiem, darba

pied?v?juma sl?pi ?iem firm?m –tas ir tirgus pied?v?juma sl?pa. Lai

palielin?tu ra?o?anu monopsoniskai komp?nijai ir j?palielina darba samaksu.

(At??ir?ba no vi?as, konkur?jo?a komp?nija var palielin?t ra?o?anu,

tur?j?ties jau eksist?jo?o l?meni darba samaksas tirg?, un var to dar?t

l?dz tai laik?, kad darba samaks?s l?menis nekrit?s l?dz t?diem izm?riem,

kuri var piev?st pie darba tirgus sa?aurin??anu.)

Par neparastu aspektu firmas darb?b?, kura ir piespiest? pie?emt ejo?o uz

aug?u darba pied?v?juma sl?pi, ir p?rk?p?ana maksim?las izdevumus uz darbu

virs darba algas. Ja konkur?jo?a firma pie?em uz darbu 10 darba vietas

nevis 9, tad stund?m izmaksas uz papildo?u darbinieku ir vien?di ar darba

samaksas likmi. Bet ja 10 darbiniekus 9 viet? pie??mis monopsona firma, tad

vi?ai ir j?maks? augst?ku darba algu visiem darbiniekiem atskaitot

nepiecie?am?bu maks?t vair?k papildus darbiniekiem. Pie?emsim, ka t?da

firma var?ja pie?emt uz darbu 9 darbiniekus pie likmes –7 dol?ri stund?,

bet ja vi?a grib?tu pie?emt 10 darbiniekus, tad vi?ai ir j?maks? 7,5 dol?ri

stund?. T?da veid?, 9 darbiniekiem n?c?s maks?t 63 dol?ri stund? (7*9) ,bet

10 –75 dol?ri (7.5*10) ,kas noz?me maksu p?d?ja darbinieka no nor??ina 12

dol?ri stund?- vair?k liel?k neka 7.5 dol?ri stund?3.

Maksim?las darba izmaksas p?rk?pj darba likmi, un t?s ietekm? uz monopsona

uzved?bu. Maksim?lam ien?kumam, a zin?ms, jebk?dai firmai ir j?pie?em

papildo?u darbasp?ku tikl?dz, kam?r maksim?ls naudas produkts nepiel?dzin?s

ar maksim?lam izmaks?m papildus darbiniekus (MCL).

MRP = MCL

(3)

Par cik maksim?lie izdevumi uz darbu monopsonistam ir liel?k darba algas

likmi ,tad vi?am j?beidz pie?em?anu uz darbu jaunus darbiniekus k?da

punkt?, kur maksim?ls naudas produkts p?rsniedz darba algu. K? parad?ts

9.z?m?jum?, monopsonists pie?em uz darbu darbinieku skaitu vien?du ar EM,

t?p?c ka tie?i ?aj? punkt? maksim?ls naudas produkts ir vien?ds ar

maksim?lam izmaks?m uz darbu (punkts X). tom?r monopsoniskai firmai darba

samaksa iz maz?ka nek? maksim?ls

darba samaksas l?menis ,kur? ir nepiecie?ams lai pa?emtu uz darbu EM

darbiniekus, kur? var?ts b?t atrasts uz piedavajuma sl?p?, -tas ir WM(

punkts Y). T?da veid?,

3?eit pie??m?m no hipot?zes, ka monopsons nezina, k?dus darbiniekus vi??

var pie?emt par 7 dol?riem stund?, bet k?dus par 7.5 dol?rus stund?. Vi?am

ir zin?ms tas, ka ja vi?? grib pie?emt 10 darbiniekus, vi?am ir j?maks? 7.5

dol?ri stund?, bet ja vi?? v?l?s pie?emt 9, tad vi??m ir j?maks? tikai 7

dol?ri stund?. T?p?c visi darbinieki sa?em vien?du darba algu.

naudas produkts. Ja z?m?jums 9.parad?tu situ?ciju konkurent? tirg?, katra

firma pie?emtu uz darbu darbiniekus kam?r maksim?ls naudas produkts neb?tu

vien?ds ar darba algu. Tad grafiks MRP k??st par piepras?juma likmi uz

darbu. ?aj? gad?jum? darba alga b?tu vien?da ar WC, bet nodarbin?t?ba

b?tu vien?da ar EC. pieverot uzman?bu uz to, ka uz monopsona tirg? darba

samaksa un nodarbin?t?ba b?tu maz?ka neka WC un EC.T?ri monopsono komp?niju

tirg? ir nedaudzu tas skaita samazin?s: par piem?ru var b?t og?ra?a ciemi,

kuri atrodas t?l?kas ciemos; vai ar? cukura plant?cij?s, kur cukura un

og?ra?a komp?nijas ir gandr?z vien?gas darba dev?jas. Ir ar?, ta?u, darba

dev?ji, kuri ir pietiekami lieli tirgum, un t?p?c vi?iem n?kas iegr?sties

ar ejo?u uz aug?u pied?v?juma sl?pi.

nomin?la Maksim?lie darba izdevumi (MLC )

darba

alga X Pied?v?jums

WC Z

T

WM Y

Maksim?ls naudas produkts (MRP)

0 EM EC ET

Nodarbin?to skaits

9.z?m. monopsons efekts.

Da??di ekonomisti dom?, ka da??ji par monopsono tirgu ir medm?su darba

tirgus, tie?i mazas pils?tas. Liel?ka da?a medm?su str?d? slimn?cas, bet

mazas pils?tas parasti ir tikai viena slimn?ca. Vi?upr?t ,t?das slimn?cas

uzvedas tie?i ka monopsoni un maks? maz?ku darba algu, neka maks?tu t?dos

apstak?os.4

Taj? pa?a laik? medm?su darba tirgus raksturo monopsona, tad tas pal?dz

saprast, k?p?c ir medm?su tr?kums. Pie darba algas l?me?a WM (sk. Z?mi. 9.)

darba dev?js –

monopolists –dotaj? piem?ra- slimn?ca –pie?ems uz darbu EM medm?su, t?p?c

ka tika tad maksim?ls ien?kums un maksim?lie izdevumi b?s vien?di. Bet ja

visas medm?sas

b?s pa?emti uz darbu uz darba algu vien?du ar WM ,tad kop?jais skaits

pie?emto uz darbu medm?su b?s vien?ds ar ET. bet par cik pie WM pied?v?jums

nesasniedz punktu ET, tad medm?sas pietr?kst. T?da gad?jum? slimn?cas

vad?t?jam, varb?t, ir j?padom?

par to, lai pie?emt uz darbu vair?k medm?sas uz darba likmi vien?du ar WM,

bet varb?t vi?? nevar un negrib ?o, lai nepalielin?tu nodarbin?t?bu vair?k

p?r l?meni EM! medm?su tr?kums, t?da veid?, vair?k ??iet? nek? ir ?sten?b?.

V?l viens piem?rs monopsonisk?m tirgum ir skolot?ju darba tirgus ?rpus

liel?m pils?t?m. Nedaudz, ta?u, r?da uz to, ka priv?tfirm?m l ielas

pils?t?s ir pietieko?as varas, lai lai b?tu monopson?m. Koncentr??ana

darbasp?ka nedaudzu darbadev?ju rokas maz ietekm? uz izmaks?tam darba

alg?m.

4 Par cik monopsonist nekad neuztver darba samaksu k? k?du doto, tad vi?am

nav dar??anas ar papras?juma sl?pi darba tirg?, vien?di ar to ka

monopolistam pre?u tirg? nav dar??an?s ar savas produkcijas pied?v?juma

sl?pi.

3.Darba alga.

K? jebkur? tirg?, ar? darb? tirg? m?s interes? preces (darba) cena,

piepras?jums un pied?v?jums. M?sdienu ekonomikas teorija par darba cenu

uzskata darba algu. Darba alga (W) uz??mumam ir ?? ra?o?anas faktora

izmaksas, bet darbiniekam, kur? ir ?? faktora ?pa?nieks, darba alga ir

ien?kums, ko tas g?st, realiz?jot ra?o?anas faktoru.

3.1.Darba laiks un darba alga .

Laiku ,kur? cilv?ks str?d? ,sauc par darba dienu ir darba laiku .

Darba laika ilgums ir main?gs lielums ,bet tam ir noteiktas robe?as .T

maksim?lo ilgumu nosaka divi faktori :

Cilv?ks nevar str?d?t 24 stundas diennakt? ,jo vi?am ir nepiecie?ams laiks

miegam ,atp?tai ,??anai ,t.i. darba sp?ju atjauno?anai .

Darba laika robe?u nosaka mor?li soci?la rakstura pras?bas ,jo cilv?kam bez

fiziska sp?ka atjauno?anas vajag apmierin?t ar? gar?g?s vajadz?bas .

Atbilsto?i Latvijas republikas likumdo?anai ir noteikts maksim?lais darba

laiks –40 stundas ned??? ,tom?r var b?t ar? nenorm?ts darba laiks vai

sa?sin?ts darba laiks .Faktisko darba laika garumu ietekm? darba

intensit?te ,r?pniecisk? cikla f??u kust?ba ,bezdarba l?menis .darba laika

ilgums lielajos un valsts uz??mumos parasti tiek noteikts p?c uz??m?ja uz

arodbiedr?bu vieno?an?s .Maz?s firm?s sp?k? parasti ir priv?tas vieno?an?s

ar darba dev?ju .

Apskatot ar? ,k? darba laiku ietekm? darba ra??gumu un darba intensit?te .

Darba intensit?te raksturo darba spraigums ,kas ir fizisk?s un gar?g?s

ener?ijas pat?ri?? laika vien?b? .Augsta darba intensit?te ir viennoz?m?ga

ar darba dienas pagarin?jumu.

T?tad ,jo intens?v?ks darbs ,jo vair?k var veikt laika vien?b? .

Darba ra??gums r?da ,k?s produkcijas daudzums tiek sara?ots vien? laika

vien?b? .

Te svar?ga loma ir zin?tnes un tehniskas progresam .

Zin?tniski tehnisk? revol?cija rad?jusi darba rakstura izmai?as .darbs

k?uvis kvalific?t?ks ,palielin?jies laiks ,kas tiek pat?r?ts kadru

sagatavo?anai ,jo cilv?kam j?str?d? ar komplic?t?m ma??n?m un meh?nismiem

;darbiniekiem j?saprot tehnolo?isk? procesa b?t?ba ,j?prot r?koties ar

d?rg?m ,sare???t?m iek?rt?m ,izr?d?t iniciat?vu .T?d?? arvien liel?ka

noz?me ir str?d?jo?o izgl?to?anai ,un tam tiek pat?r?ts arvien vair?k laika

.Ar? Latvij? p?d?jos gados progres?v?kajos uz??mumos lieli l?dzek?i un

daudz laika tiek ieguld?ts str?d?jo?o izgl?t?bas un zin??anu l?me?a

paaugstin??ana.

3.2.Darba algas “nacion?las at??ir?bas” .

Darba algai piem?t ar? nacion?las at??ir?bas .Tas it saist?ts ar attiec?g?s

valsts tradicion?lo dz?ves l?meni .??s at??ir?bas ir atkar?gs no

klimatiskajiem apst?k?iem ,no algoto darbinieku k?rtas veido?an?s

nosac?jumiem ,jo kult?ras l?me?a ,no nacion?l?m un pat reli?isk?m

trad?cij?m .

V?sturisk?s att?st?bas at??ir?bas noteica ar? to ,ka pirms ? pasaules kara

Latvij? Latgales str?dnieki parasti sa??ma zem?ku atalgojumu nek? Kurzemes

un Vidzemes str?dnieki ,ta?u v?l maz?k maks?ja polu un lietuvie?u

viesstr?dniekiem .

Ar ?o faktu b?s j?r??in?s tiem ,kuri v?las doties piepeln?ties ?rzem?s

.Daudz?s valst?s vi?iem b?s j?sastopas ar sl?ptu nacion?lo diskrimin?ciju

,par vienu un to pa?u darbu sa?emot vair?kas reizes maz?ku atalgojumu nek?

pamatn?cijas iedz?vot?ji .

Diem??l t? ir realit?te ,kuru latvie?i var p?rbaud?t ,piem?ram ,V?cij? un

Norv??ij? .

3.3.Darba algas formas.

Darba dev?js ,sl?dzot l?gumu ar darba ??m?ju ,parasti nosaka ar? atalgojumu

.b?tiska noz?me ir darba algas formai .

Laika darba alga dod iesp?ju atbilsto?i nostr?d?tajam stundu skaita atalgo

tos ,kas str?d? nepilnu darba dienu ,papildus (parasti p?c augst?kas likmes

) apmaks?t virsstundas –ilg?ku darbasp?ka izmanto?anu ,nek? to paredz darba

dienas garumu tiesisk? regul??anu .

Gabaldarba alga maks? p?r noteikta skaita darba oper?ciju veik?anu

,izstr?d?jumu izgatavo?anu utt. Lai var?tu ?stenot ??das algas uzskati un

izmaksu ,nepiecie?ams vien?bas izcenojums .Vajadz?ga darba detaliz?ta

norm??ana .

Uzskata ,ka gabaldarba alga veicina augstu darba intensit?ti ,nodro?ina

darba ??m?ja pa?kontroli p?r darba ritmu ,izskau? nepamatotus darba

kav?jumus .prakse liecina ,ka att?st?t?s br?va tirgus ekonomikas valst?s

domin? laika darba alga ,jo:

-pla?i tiek lietota t?da tehnika un tehnolo?ija ,kas ?auj lietot tikai

darba algu (tehnolo?isko procesu norise nav tik ?tri un vienk?r?i izmain?ma

).

-parasti konveijeru str?d? ar noteiktu ritmu ,un gabaldarba samaksai ?eit

nav j?gas .

-arvien liel?ks k??st da??du autom?tu apkalpot?ju skaits ,kuru darba

norm??ana un uzskaite ir p?r?k d?rga un neattaisnojas .

-ja lieto gabaldarba samaksu ,bie?i nepiecie?ama d?rga un izv?rsta uzskaite

par daudz?m darba oper?cij?m.

-laika darba uzskaite ir daudz vienk?r??ka un l?t?ka par gabaldarba

uzskaiti .

Akorddarba algu parasti lieto tad ,kad str?d?jo?o grupai noteikt? laik? ar

sava darba veikumu ir j?nodro?ina paredz?tais gala rezult?ts .darba l?gum?

tiek noteikta kop?ja darba alga par darba rezult?tu ,iev?rojot kvalit?tes

krit?rijus .Akorddarba algu lieto celtniec?b? ;t?s paveids ir ari

zin?tnieku atalgojums saska?? ar m?r?a finans?jumu konkr?tam p?t?jumam ar

stingri noteiktu gala rezult?tu .Premi?la darba algas sist?ma .Gan

gabaldarba algu ,gan laika darba algu var papildin?t ar pr?miju sist?mu

.pr?miju lielumu regul? noteikti r?d?t?ji .Piem?ram ,gabaldarba algai

pr?mijas lielumu nosaka atkar?ba no izstr?des normas p?rsnieg?anas pak?pes

,ja ir iev?rotas kvalit?tes pras?bas .Pr?mijas var tikt paredz?tas par

bezav?riju darbu ,par profesiju savieno?anu ,par kvalit?ti u.tml.

Str?d?jo?o darba alga var tikt papildin?ta ar piemaks?m atkar?b? no

uz??muma g?t?s pe??as m?nes? ,ceturksn? ,gad?.

Nomin?l? darba alga ir p?c tarifiem ,likm?m un saska?? ar l?gumiem

apr??in?t? darba alga pirms da??du atskait?jumu izdar??ana .darba algas

sa??m?ji to bie?i d?v? par darba algu uz “pap?ra” .?o lielumu sauc ar? par

bruto algu .Tai ir liela praktiska noz?me :t? ir ra?o?anas izmaksu elements

,b?ze attiec?go nodok?u apr??iniem .Ar? pensiju apr??inos bie?i izmanto ?o

algu “uz pap?ra” .

Nomin?la darba alga ,ko apr??ina konkr?tam darba ??m?jam ,ir atkar?ga no

vair?kiem faktoriem :

-specialit?tes ;

-izgl?t?bas l?me?a ;

piepras?juma un pied?v?juma attiec?gas darba tirg? ;

nostr?d?to stundu izpildes ;darba kvalit?tes utt.

Darba ??m?ja gan vair?k interes? alga “uz rokas” .Tas ir algas lielums ,ko

izmaks? vai p?rskaita algas ??m?ju kont? .To sauc ar? par neto algu .T?

naudas summa ,kas paliek p?ri no bruto algas p?c da??diem maks?jumiem .

Visvair?k darbinieku interese re?l? ,t.i. ,precu daudzums (ra?ojumi un

pakalpojumi) , ko var nopirkt par sa?emto darba algu .Re?l?s darba algas

lielums ir atkar?gs no neto algas lieluma un nacion?l?s vien?bas

pirktsp?jas .Lai spriestu par dz?ves l?meni k?d? valsti , j?anal?ze re?l?s

darba algas dinamika .tas ?pa?i svar?gi ir infl?cijas apst?k?os ,kad

pat?ri?a cenu pieaugums parasti apsteidz gan bruto ,gan neto darba algas

pieaugumu .Samazin?s pirktsp?ja un ari re?l? darba alga .

Darba algas diferenci?cijas diapazons ir ?oti pla?s .

Latvij? tiek noteikta minim?la darba alga –Ls 50 m?nes? (saska?a ar LR MK

noteikumiem Nr. 439) un minim?l? stundas tarifu likme –Ls 0,296 .Tas noz?me

ka darba alga nevar b?t maz?k min darba algas l?me?a .

|Gads |Tautsaimniec?b|Pat?ri?a cenu|Tautsaimniec?b|

| |? nodarbin?to |indekss |? nodarbin?to |

| |vid?j? neto | |re?l? darba |

| |darba samaksa | |samaksa |

|1995 |147 |136 |108 |

|1996 |121 |125 |97 |

|1997 |107 |118 |91 |

|1998 |112 |108 |104 |

| |110 |105 |105 |

|1999 | | | |

10.zim.Tautsaimniec?b? nodarbin?to re?l?s samaksas dinamika Latvij?

( procentos pret iepriek??jo gadu)

3.4.Darba algas noteik?ana.

Vispirms atbilsto?i algu likm?m un tarifik?cijai darbiniekiem apr??ina

m?nes? nopeln?to naudu ( bruto darba alga) .

No ??s summas vispirms apr??ina ar ien?kumu nodokli apliekamo naudas summu

.To dara ??di:

Soci?las Ar nodokli Ls 10,50

par katru Ar ien?kuma

Bruto alga - apdro?in??anas - neapliekama - apg?d?jamo nepiln- =

nodokli aplie-

iemaksas-9% summa(Ls 21) gad?go b?rnu

kam? summa

Ien?kumu no kura j?apr??ina ien?kuma nodoklis noapa?o .no ??s summas

apr??ina ien?kuma nodokli –25% .T?l?k seko ‘t?ras’ darba algas apr??in??ana

:

Soci?las

Bruto alga - Ien?kuma - apdro?in??anas = Neto darba

nodoklis iemaksas alga

T?d? veida tiek apr??in?ta darba alga str?dniekam ,kur? str?d? p?c nodok?u

gr?matas .Bet ja str?dniekam ir nodok?u karte ,tad darba algas apr??ins

tiek ?stenots ??d? veid?

Soci?l?s Ar ien?kuma

nodokli

Bruto alga - apdro?in??anas = apliekama summa

3.5.Algu un nodarbin?t?bas probl?ma .

Izr?d?s , ka apl?kot?s izmai?as nodarbin?t?bas ( vai bezdarba ) l?meni un

algu l?meni ir sam?r? gr?ti saska?ot ar konkurences pamatmodeli . Ja ?o

modeli lietotu ar? darbasp?ka tirg? , k? to dar?ja klasisk?s skolas

p?rst?vji , teiktu , ka , samazinoties darbasp?ka piepras?jumam ( piem?ram

, recesijas laik? ) , samazin?sies ar? re?l? darba alga . To ilustr? 11.

z?m?jums .

Alga

( W )

Darbasp?ka

pied?v?juma l?kne

W0

Darbasp?ka piepras?juma l?kne

W0

Nodarbin?t?bas

l?menis (L)

11. z?m?jums .Darbasp?ka piepras?juma un re?l?s darba algas izmai?as .

Piepras?juma l?knei virzoties pa kreisi , galarezult?t? samazin?s ar? alga

. Ja darbasp?ka pied?v?jumu b?tiski neietekm? algu izmai?as (neelast?gs

pied?v?jums) , k? to r?da pied?v?juma l?knes sl?pums , algu samazin?jums

var b?t iev?rojams .

Ta?u neliekas , ka t?s var?tu b?t ar? re?laj? dz?v? . Tas par?da , ka

izmai?as bezdarba l?men? gandr?z neietekm? re?lo darba algu . Bija ar? tas

, ka re?l?s algas pat palielin?j?s , neskatoties uz lielo bezdarbu . ??d?m

algu izmai??m ar sv?rst?gu nodarbin?t?bas l?meni , var b?t tr?s da??di

izskaidrojumu .

Pirmk?rt – darbasp?ka pied?v?juma l?kne ir gandr?z horizont?la un

darbasp?ka piepras?juma l?kne ir main?jusies t? , k? att?lots 12.a.

z?m?jum? . Ja piepras?jums samazin?s , tad nodarbin?t?bas l?menis main?s ,

re?lajai algai gandr?z nemain?tie . ?aj? gad?jum? nodarbin?t?bas l?me?a

samazin??an?s neizjauc nodarbin?t?bas l?dz- svaru atbilsto?i defin?cijai ,

jo tirgus piepras?jumu un pied?v?jumu atkal l?dzsvaro Tirgus virza

darbasp?ka pied?v?jumu pa pied?v?juma l?kni l?dz jaunajam l?dzsvara punktam

. Gandr?z visi ekonomisti noraida ?o izskaidrojumu , jo ir daudz

pier?d?jumu , ka darbasp?ka pied?v?juma l?kne ir relat?vi maz elast?ga ,

nevis gandr?z horizont?la

Otrs iesp?jamais izskaidrojums ir – p?rvirz?s darbasp?ka pied?v?juma l?kne

, kas kompens? darbasp?ka piepras?juma l?knes izmai?as k? att?los 12.b.

z?m?jum? . L?dz ar to , mainoties gan piepras?juma , gan pied?v?juma l?kn?m

, main?s ar? nodarbin?t?ba , bet gandr?z nemain?s re?l? alga . Tirgus atkal

noved nodarbin?t?bu l?dzsvara punkt? un , atbilsto?i defin?cijai ,

nodarbin?t?bas l?dzsvars netiek izjaukts.

Saska?a ar ?o viedokli , nodarbin?t?bas sa?aurin??anas Liel?s depresijas

laik? noteica darbasp?ka pied?v?juma samazin??an?s , jeb v?lme p?c br?va

laika . K? jau ir noskaidrots , taj? laik? notika iev?rojamas izmai?as

darbasp?ka pied?v?jum? . Ta?u liel?k? da?? no ekonomistiem nesaskata

pietiekamus pier?d?jumus tam , ka , iest?joties recesijai vai ekonomikai

s?kot atvese?oties , darbasp?ka pied?v?juma l?kne daudz main?tos ,nemaz jau

nerun?jot par apjomu , k?d? tas nepiecie?ams atbilsto?i 12.b z?m?jumam .

T?pat ekonomisti neredz iemeslus tam , k?p?c izmai?as darbasp?ka

piepras?juma l?kn? b?tu j?kompens? ar pied?v?juma l?knes izmai??m .

Tre?ais izskaidrojums , kam piekr?t liel?k? da?u ekonomistu –ir notiku?as

izmai?as darbasp?ka piepras?juma l?kn? bez l?dzv?rt?g?m izmai??m

pied?v?juma l?kn? un bez atbilsto??m izmai??m darba alg?s . ?? situ?cija ir

att?lota 12.c z?m?jum? . Darbasp?ka tirgus paliek nel?dzsvarots ar algu

l?meni W0 , darbasp?ka daudzums , ko str?dnieki b?tu ar mieru pied?v?t ,

paliek l?men? L0 , bet t? k? ir main?jies darbasp?ka piepras?jums , tad

nodarbin?to str?dnieku skaits ar algu W0 ir samazin?jies no L0 uz L1 .

Starp?ba L0 - L1 ir bezdarba l?menis . ?ie argumenti ir sp?k? ar? tad , ja

nelielas izmai?as notiek ar darbasp?ka pied?v?juma l?kni un nedaudz main?s

ar? alga . ??s algas izmai?as ir p?r?k mazas , lai sabalans?tu darbasp?ka

pied?v?jumu ar piepras?jumu .

Alga Darbasp?ka pied?v?juma

Alga Darbasp?ka pied?v?juma

(W) l?knes

(W) l?knes

S1

Darbasp?ka

piepras?juma

S0

W1

l?kne

W0

W0

Darbasp?ka

D0

piepras?juma

D1

l?knes

D1 D0

( a) L1 L0

Nodarbin?t?bas (b) L1

L0 Nodarbin?t?bas

l?menis (L)

l?menis (L)

Alga Darbasp?ka pied?v?juma

(W) l?knes

Darbasp?ka piepras?juma

W0

l?kne

D1

D0

Bezdarbs

( c) L1 L0

Nodarbin?t?bas l?menis (L)

12.z?m.K?d?? algas nesamazin?s, mainoties darbasp?ka

piepras?jumam.

4.Arodbiedr?b?s.

Viens no iemesliem, k?d?? algas nesamazin?s, palielinoties bezdarbam, ir

eso?ie l?gumi un ierobe?ojumi, kas nepie?auj iev?rojamas izmai?as. B?t?b?

past?v apak??jais algu slieksnis l?dz?gi k? apak??jais cenu slieksnis.

4.1. Arodbiedr?bu j?dziens.

Saska?? ar deklar?ciju par Latvijas Republikas neatkar?bas atjauno?anu un

Latvijas likumiem Republikas iedz?vot?jiem ir ties?bas br?vi veidot

arodbiedr?bas.

Latvijas republikas arodbiedr?bas ir neatkar?gas sabiedriskas organiz?cijas

,kas pau? ,p?rst?v savu biedru darba un citas soci?l?s un ekonomisk?s

ties?bas un intereses saska?? ar Latvijas republikas likumu “Par

arodbiedr?b?m” ,citiem Latvijas Republik? sp?k? eso?ajiem likumiem un

Latvijas Republikas arodbiedr?bu stat?tiem ,k? ar? iev?rojot principus un

normas ,kas noteiktas Visp?r?j? cilv?kties?bu deklar?cija un citos

starptautiskajos paktos un konvencij?s .

Pirmie pieci gadi LBAS darb?b? bija svar?gi ar centieniem demokratiz?t

arodbiedr?bu darbu ,saglab?t vienotu un solid?ru arodbiedr?bu kust?bu

valsti .Vajadz?ja iem?c?ties un nostiprin?t jaunas darb?bas formas un

metodes ,kas piem?rotas tirgus ekonomikas apst?k?iem ,lai var?tu efekt?v?k

aizst?v?t darbinieku –arodbiedr?bas biedru ties?bas un intereses .Ieg?t?

pieredze rad?ja ilglaic?gas darb?bas programmas izstr?d??ana.

4.2.LBAS strukt?ra un instit?cijas.

Pa?laik LBAS apvieno 29 nozaru un valsts l?me?a profesion?l?s arodbiedr?bu

apvien?bas .LBAS darbojas ,iev?rojot Latvijas Republikas likumus

,starptautisk?s ties?bu normas un t?s 3. kongres? pie?emtos Stat?tus

.Atbilsto?i Stat?tiem :

Savien?bas galvenie darb?bas principi ir dal?borganiz?ciju l?dzties?ba

,solidarit?te ,kop?go intere?u ?steno?ana un demokr?tiska p?rst?v?ba

Savien?bas instit?cijas ,kole?i?la vald?ba ,atkl?tums ,sadarb?ba ar

sabiedriskajam organiz?cij?m un kust?b?m Latvij? un ?rvalst?s ,kuru m?r?i

un darb?ba sekm? arodbiedr?bu intere?u ?steno?anu .Savien?ba savu darb?bu

balsta uz dal?borganiz?ciju izzin??anu un anal?zi .

13..z?m. LBAS strukt?ra ,instit?cijas un vad?ba.

Arodorganiz?cijas ,kas atrodas vien? administrat?vaj? teritorij? : saska??

ar sav?m interes?m un uz l?dzties?bas principiem veido apvien?bas – rajonu

un pils?tu arodbiedr?bu centrus .?ie centri veic koordin?jo?u

,organizatorisku un informat?vu darb?bu ,p?rst?v arodbiedr?bas sadarb?b? ar

attiec?go teritoriju pa?vald?b?m un darba dev?ju apvien?b?m.

LBAS augst?ka l?m?jinstit?cija ir kongress .Kongresu sasauc reizi trijos

gados ,un tas ir ties?gs ,ja to p?rst?v ne maz?k k? divas tre?da?as

dal?borganiz?ciju un taj? piedal?s ne maz?k k? divas tre?da?as deleg?tu .

Kongresu starplaik? Savien?bas augst?k? l?m?jinstit?cija ir konference

.Konferenci sasauc LBAS valde p?c nepiecie?am?bas .

Konferen?u starplaik? Savien?bas augst?k? l?m?jinstit?cija ir valde .Valdi

izveido divu ned??u laik? p?c kongresa ,katrai dal?borganiz?cijai dele??jot

taj? vienu p?rst?vi ar balssties?b?m .Vienlaic?gi t?s sast?v? ietilpst LBAS

priek?s?d?t?js un vi?a vietnieks .

Valde veic ??das funkcijas :

- realiz? Savien?bas darb?bas programmu ,kongresa l?mumus ;

- ierosina jaut?jumu par valsts un saimniecisk?s p?rvaldes instit?ciju

l?mumu un citu aktu darb?bas aptur??anu ,ja tie p?rk?pj arodbiedr?bas

biedru likum?g?s ties?bas un intereses ;

- iesniedz priek?likumus Saeimai ,valsts p?rvaldes un cit?m instit?cij?m ;

- sl?dz vieno?an?s ar valsts p?rvaldes instit?cij?m ,darba dev?ju un cit?m

organiz?cij?m ;

- apstiprina savien?bas gada bud?etu ;

- ?rk?rtas gad?jum? nos?ka dal?bmaksas atvieglojumus vai papildus m?r?a

finans?jumu Savien?bai ;

- apstiprina savien?bas vad?t?ju pien?kumus un atalgojuma pamatprincipus ;

- izveido Savien?bas izpildkomiteju un nosaka t?s kompetenci ;

- izveido valdes past?v?g?s komisijas ,darba un ekspertu grupas ;

- koordin? dal?borganiz?ciju un rajonu ,pils?tu arodbiedr?bu centru darb?bu

,apstiprina arodbiedr?bu centru nolikumus ;

- uz?em un izsl?dz dal?borganiz?cijas ;

- izskata str?dus starp dal?borganiz?cij?m un pie?em l?mumus ,kas saisto?i

ab?m pus?m ;

- organiz? starptautiskos sakarus un sadarb?bu ar ?rzemju arodbiedr?bu

centriem ;

- apstiprina Savien?bas simboliku un atrib?tiku .

4.3.LBAS darb?bas programma .

Tirgus ekonomikas apst?k?os ,kad dev?ji un darbinieki aizvien vair?k tiek

pak?auti biznesa pasaules ekonomisko ,soci?lo probl?mu un konfliktu

izpausmes formas .Pret? darba dev?ju interes?m ieg?t maksim?lu pe??u ir

darbinieku intereses –stabil?kas darbavietas ,cilv?c?gi darba un dz?ves

apst?k?i un pietiekami ien?kumi .

LBAS sav? programm? ir izvirz?jusi ilglaic?gus m?r?us demokr?tisku

attiec?bu veido?anai un nostiprin??anai arodbiedr?b?s un sabiedr?b?

,darbinieku ties?bu papla?in??anai un vi?u ekonomisko un soci?lo probl?mu

risin??anai .

Arodbiedr?bu m?r?is –piev?rst uzman?bu darbinieku vajadz?b?m ,pan?kt vi?u

ien?kumu nep?rtrauktu pieaugumu ,darba ties?bu aizsarg??anu un t?du soci?lo

nodro?in??anu ,kas garant?tu person?bas br?vu un vispus?gu att?st?bu .

Latvijas br?vo arodbiedr?bu savien?ba sav? darb?ba ir par :

- cilv?kties?bu iev?ro?anu Latvij? un vis? pasaul? saska?? ar ANO

cilv?kties?bu deklar?ciju un starptautisk?s darb?ba organiz?cijas

konvencij?m ;

- demokr?tiskas sabiedr?bas veido?anu ar arodbiedr?bu l?dzdal?bu ;

- solidarit?ti arodbiedr?bu kust?b?

Solidarit?te ir arodbiedr?bu kust?bas pamats .Sp?c?gas arodbiedr?bas ir

galvenais priek?noteikums darbinieku soci?lo un ekonomisko intere?u

aizst?v??anai .Tikai darbinieku apvieno?an?s arodbiedr?b?s ,vispirms

uz??mumos , liel?s ra?o?anas nozares ,starpnozaru arodbiedr?bu sadarb?bas

centros pils?tu ,rajonu un pagastu l?men? un visbeidzot arodbiedr?bu

savien?b? ,rada valst? priek?noteikumus darbinieku vienot?bai ,kas var dot

pretsparu darba dev?ju varai un aizst?v?t gan darbinieku profesion?l?s ,gan

visp?r?j?s intereses .

- soci?li aizsarg?tu tirgus ekonomiku ;

- darbinieku ties?bu papla?in??anu un tr?spus?jo darba dev?ju ,valsts un

arodbiedr?bu partnerattiec?bu iev?ro?anu ekonomisko ,soci?lo un kult?ras

probl?mu risin??an? ;

J?nodro?ina tr?spus?jo principu iev?ro?ana to jaut?jumu risin??an? ,kuros

iesaist?ti darba dev?ji ,valsts p?rvaldes instit?cijas un darbinieku

arodbiedr?bas .Arodbiedr?bas ir par atkl?tu dialogu vis?s

konfliktsitu?cij?s ,paturot ties?bas uz streiku k? darbinieku aizst?v?bas

izpausmes p?d?jo l?dzekli .

- valsts nodro?in?t?m ties?b?m uz br?vu izgl?t?bas ,profesijas un darba

izv?li katram cilv?kam ;

Arodbiedr?bas orient?jas sav?s pras?b?s –uz darbinieku interes?m ieg?t

visp?r?jo un profesion?lo izgl?t?bu ,kas nodro?in?tu tiem ilgsto?u un

stabilu darbasp?ka v?rt?bu .Arodbiedr?bas piepras?s nodro?in?t zin??anas un

paaugstin?t kvalifik?ciju .Arodbiedr?bas izgl?to savus biedrus ,veido

vi?iem izpratni par arodbiedr?bas uzdevumiem un lomu sabiedr?b? ,sagatavo

tos savu intere?u un ties?bu aizst?v??anai .- piln?gu nodarbin?t?bu

,darbinieka un vi?a ?imenes iztikai pietiekamu darba samaksas nodro?in??anu

,taisn?gu pe??as un darbinieku ien?kumu aizsardz?bu ;

Arodbiedr?bas uzskata ,ka viena no cilv?ka pamatties?b?m ir ties?bas uz

darbu .T?s var ?stenot tikai ar piln?gu nodarbin?t?bu .

Arodbiedr?bas c?n?s par taisn?gu darbinieku darba nov?rt??anu .Darbinieku

l?dzdal?bas apm?rs ikvien? ekonomiskas darb?bas nov?rt??an? ir soci?l?

taisn?guma m?raukla .

Akt?vai vieno?an?s un darba kopl?gumu nosl?g?anas politikai j?b?t v?rstai

uz taisn?gu ien?kumu sadali .Nacion?l? kopprodukta p?rdales politikai

j?nodro?ina no bud?eta finans?jamiem darbiniekiem l?dzv?rt?gi ien?kumi

sal?dzin?jum? ar citiem tautsaimniec?b? nodarbin?tajiem .

- t?du tautsaimniec?bas programmu izstr?d??anu un ?steno?anu ,kuras

nodro?ina piln?gu nodarbin?t?bu un pietiekamu soci?lo labkl?j?bu ;

- valsts saimniec?bas att?st?bas veicino?u nodok?u un monet?ro politiku ;

Arodbiedr?bas atbalsta nacion?lo tautsaimniec?bas un invest?ciju programmu

izstr?d??anu .??m programm?m j?aptver visi pas?kumi ,kas veicin?tu

ekonomikas aug?upeju un nodro?in?tu iedz?vot?jus ar darbu visos valsts

re?ionos .Invest?cijas j?novirza t?du ekonomikas nozaru att?st?bai ,kas ir

sevi??i svar?gs darbinieku nodarbin?t?bai .Invest?cij?m j?pal?dz izl?dzin?t

dz?ves l?meni da??dos valsts re?ionos .Arodbiedr?bas ir par to ,lai valsts

bud?ets kalpotu sabiedrisko vajadz?bu seg?anai ,soci?lajam taisn?gumam

,darbavietu rad??anai un to garant??anai .Valsts nodok?u un finansu

politika j?pak?rto ?iem m?r?iem .

-dro?iem un vesel?bai nekait?giem darba apst?k?iem ;

-katra cilv?ka ties?b?m uz dz?vokli un norm?liem dz?ves apst?k?iem ;

valsts finansi?li garant?tu soci?l?s dro??bas sist?mu ,kas materi?li

nodro?in?tu darbiniekus vecumdien?s un aizsarg?tu vi?us pret da??diem

dr?ves riskiem :slim?b?m ,negad?jumiem un bezdarbu ;

- m?tes un b?rnu ?pa?u soci?lo aizsardz?bu ;

- vien?d?m ties?b?m vesel?bas apr?p? visiem cilv?kiem neatkar?gi no vi?u

soci?l? un ekonomisk? st?vok?a un valsts garant?tu vesel?bas apr?pes

minimumu katram ;

- starptautisko arodbiedr?bu sadarb?bu ,kas vieno arodbiedr?bas

solidarit?t? un pal?dz ?stenot kop?gu darbinieku ties?bu un intere?u

aizst?v?bas politiku .

LBAS aicina :

Visus darbiniekus pievienoties arodbiedr?b?m un darboties l?dzi

demokr?tiskas ekonomiskas un sabiedrisk?s iek?rtas veido?an? un

nostiprin??an? .Biedru skaita palielin??ana ir viens no arodbiedr?bu

stiprin??anas galvenajiem nosac?jumiem ;

Att?st?t sievie?u kust?bu arodbiedr?bas ,veicinot vi?u l?dzdarb?bu

ekonomik? ,politik? un l?mumu pie?em?an? visos p?rvaldes l?me?os.

Arodbiedr?bas ?pa?i v?r?as pie str?d?jo??s jaunatnes un aicina to uz

sadarb?bu .Arodbiedr?bas atbalsta t?s centienus un v?lmes .

LBAS darb?bas programma ?stenojamam demokr?tisk?m metod?m :l?dzdal?bu

likumdo?anas aktu veido?ana ,vieno?anas un darba kopl?gumu sl?g?anu ar

darba dev?ju organiz?cij?m un darba dev?jiem ,darba tr?spus?j?s darba

dev?ju ,valsts un arodbiedr?bu padom?s ,k? ar? izgl?tojot savus biedrus

,koordin?jot dal?borganiz?ciju darb?bu un nostiprinot solidarit?ti

arodkust?b? .

4.4.Arodbiedr?bu politika tirgus ierobe?o?anas m?kstin??anai.

Da?i p?tnieki cen?as pier?d?t, ka arodbiedr?bas- organiz?cijas, kuras

cen?as maksimiz?t noteiktu m?r?tiec?gu funkciju. P?tnieku rind? bija

me?in?jumi novert?r no ekonometrijas pozicij?s tadas m?r?tiec?gas funkcijas

parametrus. Ka bija teikts augst?k, arodbiedr?bas sp?le ?oti svar?gu lomu

ne tikai tur, kur ir sakar? ar k?rto?anu parrun?m par darba samaksas

l?km?m, kuras ir izdev?gas vi?as biedriem, bet ar? daudz kur cit?r. T?p?c

nav br?nums, ka viedokli par to, kas tie?i ir m?r?tiec?ga funkcija

arodbiedribas, ?oti at??iras. Neskatoties uz to, ir izplat?ts viedoklis, ka

liel?ku da?u gad?jumos arodbiedr?bas c??as ne tikai darba algas

paaugstin??anai, privil??ij?m un pabalstiem darbiniekiem, bet ar? par to,

lai paaugstin?tu nodarbin?t?bas l?meni saviem darbiniekiem. Rezult?t?

galven?s tirgus ierobe?o?anas, kuras ierobe?o arodbiedr?b?s m?r?u

sasnieg?anai, ir st?voklis un elast?ba pa darba piepras?juma likmi darba

alg?.

Lai to paskaidrotu, vajag atlikt privil??ijas un darbiniekus pabalstus, ka

ar? darba nosac?jumus un apskat?t 14.z?mejumu, uz kura ir att?loti divas

piepras?juma likme D0e un Doi, kuras krust?s pirmatn?ja darba alg? W0 un

nodarbin?t?bas l?men? E0. Pie?emts, ka arodbiedr?ba cen?as paaugstin?t

darba samaksu saviem darbiniekiem l?dz W1. Tam ir nepiecie?ams, lai

nodarbin?t?ba kr?tu l?dz punktam E1e, bet ja arodbiedr?ba sask?r?jas ar

sam?ra elast?go piepras?juma sl?poD0e vai l?dz E1i, ja vi?am ir lieta ar

sam?ra neelast?go piepras?juma likmi D0i. Pie p?r?jam vien?dam

nosac?jumiem, jo vair?k ir elast?ga darba piepras?juma likme, jo vair?k b?s

nodarbin?t?bas sa?sin??ana, kura ir saist?ta ar jebk?du darba algas

paaugstin??anu.

Pie?emts tagad, ka piepras?juma sl?pa D0i novietojas l?dz D1i, bet taj?

laik? ies p?rrunas, kas, varb?t, ir atspogu?o??na uz augo?a piepras?juma

uz gal?jo produkti. Ja arodbiedr?ba pan?ca, ka darba alga vi?as locek?iem

paaugstin?tos l?dz W1, tad dot?ja gad?jum? nodarbin?to skaits nesamazin?s.

S?k?s dotaja paaugstin??? darba algas ir tikai pal?nin?jums auguma tempi

l?dz E2i l?menim nevis E3i. Ar citiem v?rdiem, pie par?jiem nemain?giem

nosac?jumiem, jo atr?k darba piepras?juma sl?pa kust?s uz ?r?jo ( vai

iek??jo) grafika pusi, jo maz?k( vai vair?k) b?s nodarbinat?bas sa?sin???na

vai saisin??ana aug?anas nodarbin?t?bas tempus jebk?da dot?ja darba algas

paaugstin??anas d??. T?da veida, arodbiedr?bas iesp?ja materi?li nodro?in?t

saviem locek?iem vair?k liel?ku darba algu ?tri att?stitajos nozar?s ar

neelast?go darba piepras?juma sl?po. Un otr?di, arodbiedr?bas b?s vaj?kas

tajos sektorus, kur pipras?juma elast?bu darba alg? b?s ?oti augsta un kur

darba piepras?juma sl?pa kustas uz grafika iek??jo pusi.

darba

alga

W1

W0

D0i

D0e

D1i

0 E1e E1i E0 E2i E3i

14z?m.Piepras?juma izaugsm?s ietikmi.

Daudzi arodbiedr?bas darb?b?s ir taisni m??in?jumi p?rkapt tirgus

ierpbe?o??nu, kura tikai trauc?vi?iem, :vai nu palielin?t darba

piepras?jumu uz arobiedr?b?s locek?iem, vai nu samazin?t darba algas

piepras?juma elast?bu uz vi?u pakalpojumiem. Sader?gi ar l?kumu par

parva??go piepras?jumu, darba algas piepras?juma elast?ba raksturojas ar

trim nozim?g?m raksturojumiem: cenas piepras?juma elast?bu uz gal?jo

produkti, ar arodbiedr?bu locek?us aizvieto?anas pak?pi, un pak?pi, kur?

pied?v?jums citu resursu ir atkar?gs no tas cen?m. Pie par?jiem vien?diem

nosac?jumiem , ja cenas piedav?juma elast?ba uz gal?jo produkti ir z?ma, ja

ir gr?ti aizt?vet arodbiedr?bas locek?us darbu ar citiem resursiem, un ja

citus resursus pied?v?jums sam?ra v?ji rea?? uz vi?u cen?m, tad par

rezult?tu b?s maz?k elast?gs piepras?jums uz arodbied?bu locek?us darbu.

Darba pied?v?juma elast?ba pa darba algai ilgtermi?? izaug. ?stermi??

period? uz pre?u tirg? var eksist?t tikai norobe?ota konkurence no ?rvalstu

firm?s pus?m. Ilgtermi??, ka amerik??u automobi?u ra?ot?ji noskajdroju?i 70-

to un 80-to gadu beig?s, ?rvalstu konkurence var pieaugt, un ar vi?u

pieaugs ar? uz izlaistas produkcijas piepras?juma elast?ba. ?slaic?g?

period? var atst?t nemain?go tehnolo?iju, bet ilgtermi?? var izv?st jaunas

tehnolo?ijas, pie kur?m ir izmantots maz?k darba sp?ka. Un, beidzot,

?slaic?g? period? pied?v?jums alternat?vie resursi var b?t fiks?ts, bet

taj? laik? ilgtermi?a tie rea??s vair?k uz cenu izmai??m migr?cijas d??,

darbiniekus apmac?bas d??, kuras nav ik?auti arodbiedr?b?, vai jaunas

iekart?s izmanto??na. Rezult?t? tirgus ierobe?o??na, ar kur?m iegr?st?s

arodbiedr?bas, b?s j?tig?ki ilgtermi?? perid?, nek? ?stermi??. Liel?ka

darba algas paaugsin???na, kuru arodbiedr?bas cen??s sasniegt t?g?d, v?d

pie nodarbin?t?bas lieliem zaud?jumiem n?kotn?. T?di ierobe?ojumi ir

galvenais iem?sls ta,ka ekonomiska ieg?ve, kur? nodro?in? saviem locek?iem,

kuras ?sten?b? ir ?oti necil?s.

4.5.Arodbiedr?bu iedarb?ba uz darba algu.

Ne vienu reizi daudz?s darbos bija m??in?jumi nov?rt?t arodbiedr?bu

iedarb?bu, kuras locek?i ir valsts darbinieki, kuru vi?i izdara darba uz

algas l?meni savus locek?us sam?ra ar darba algu citus kategorijas, kurus

neaptver arodbiedr?bas. ?ajos p?t?jumos ir ieg?ti rezult?ti, pa kuriem

arodbiedr?bai valsts sektor?, sprie?ot par visu, ir maz?ka iedarb?ba uz

darba algu savus locek?us, nekas arodbiedr?bas priv?t? sektor?.

Viens no iemesliem, ir t?ds, ka ties?bas uz streiku darbiniekiem ir mazs.

Otrais iemesls ir tur, ka darba alga- tas nav piln?gs apbalvojums.

Eksist? papildo?ie faktori, kuras var piev?st pie lielas ietekm?s

arodbiedr?bu valsts sektor?.

Ja izdevumi pieaugo?as darba algas vajag atdot nekav?joties, tad izdevumi

pabalstiem un atvieglojumiem darbiniekiem paliek daudzas reizes

nepaz?stamas regul??an?s moment?, bet atl?dzin?s n?kotn?. Piem?ram, re?ls

maks?jums piekrist??anai izmaks?t 100% izdevumus uz vesel?bas apdro?in?jumu

ir atkar?gs no n?kotnes izaugsmes apdro?in?juma likmes.

Pa ?iem diviem iemesliem, ?aj? gad?jum?, var cer?t, ka arodbiedr?bu ietekm?

uz pabalstiem un apalvojumiem b?s liel?ks, nek? tas iedarb?ba uz darba

algu.

Nobeigums.

Ekonomikas att?st?bas ritenis grie?as sekm?gi, ja ir labas uz??m?jdarb?bas

sp?jas. Par vienu no galvenaj?m att?st?bas priek?roc?b?m Latvij?

aizvad?tajos gados tika uzskat?ts kvalific?tais un sam?r? l?tais

darbasp?ks. P?d?j? laik? ??das runas dzirdamas arvien ret?k. Septembr? 92.1

t?kstotis cilv?ku bija bez darba, tas ir, 7.7 procenti no ekonomiski akt?vo

iedz?vot?ju skaita. 51.2 procenti no visiem re?istr?tajiem bezdarbniekiem

ir bez profesion?l?s izgl?t?bas – vi?i ieguvu?i vai nu visp?r?jo vid?jo,

pamata vai v?l zem?ku izgl?t?bu. Lai ar? zem?ka par pamatizgl?t?bu pagaid?m

ir diviem procentiem bezdarbnieku. Starp bezdarbniekiem vismaz?k ir cilv?ku

ar augst?ko izgl?t?bu. T? ka Latvij? ir ?oti stingra korel?cija starp

izgl?t?bas l?meni un bezdarbu, un t? pier?da, ka augst?k? izgl?t?ba ir

kapit?ls, kas tiek ieguld?ts m??a karjeras izveid?. Augstskola nevar sniegt

visam m??am piln?gu dro??bu, ka b?s darbs, bet t? dod iesp?ju un prasmi

main?ties, piel?goties, papildin?t zin??anas.

Dr?z Latvij? nevar?sim run?t ne par kvalific?tu, ne ar? l?tu darbasp?ku.

N?kotn? darba dev?jam darbinieka algo?ana un apm?c?ba izmaks?s ?oti d?rgi.

P?t?jumi r?da, ka nodarbin?t?bas probl?ma ir ?pa?i izteikta jaun?ko vecuma

grupu iedz?vot?ju vid?, kuriem iek?au?an?s darba tirg? ir ?oti aktu?la.

Person?m ar augst?ko izgl?t?bas l?meni ?ai zi?? ir liel?ki pan?kumi nek?

person?m, kur?m ir zem?ks izgl?t?bas l?menis. Pa?reiz jaunas meitenes

vair?k cie? no nemain?ga darba tirgus nek? jauni v?rie?i, kas varb?t ir

viens no iemesliem, k?p?c daudzas meitenes jaun?kaj?s vecuma grup?s turpina

apg?t izgl?t?bu. Nodarbin?t?bas probl?mas saasin?s, tuvojoties pensijas

vecumam, un ?aj? gad?jum? v?rie?i, it ?pa?i ar zemu izgl?t?bas l?meni, ir

vismaz?k aizsarg?ti. Vairumam v?rie?u parasti ir pieredze nemehaniz?tu

darbu veik?an?, ko vi?i ieguvu?i padomju pl?nveida ekonomiskaj? sist?m?,

pa?reiz Latvijas darba tirg? piepras?jums p?c ??diem vid?ja vecuma

v?rie?iem nav liels.

Cilv?ki ne tikai saskaras ar probl?m?m, kas saist?tas ar iek?au?anos

darba tirg? un izie?anu not?, bet ar? ar sliktiem darba apst?k?iem un

p?rm?r?gu slodzi darba viet?. Darba apst?k?u uzlabo?anai b?tu nepiecie?ams

daudz l?dzek?u, un t?p?c pa?reiz?j? ekonomiskaj? situ?cij? tas nevar?tu

k??t par galveno priorit?ti. T?tad tuv?kaj? n?kotn? nek?di lieli uzlabojumi

daba vides jom? nav gaid?mi.

Patlaban tr?kst inform?cijas tehnolo?iju darbinieku. B?vnieki uztraucas, ka

nav speci?listu, piem?ram, t?m?t?ju. Liel?k? da?a uz??m?ju atz?st, ka

problem?tiski ir ne tikai atrast fizisk? darba dar?t?jus – nedz?r?jus, bet

ar? in?enierus. Vienlaikus augstskolas ir pilnas ar studentiem, ?ogad taj?s

m?c?s vair?k nek? 100 t?ksto?i, ta?u tautsaimniec?b? tr?kst speci?listu, no

kuriem visvair?k atkar?ga ilgtsp?j?ga valsts att?st?ba. Tiek apm?c?ts daudz

jaunu cilv?ku, diem??l vi?i neder darbam.

Nedaudz vair?k par 100 t?ksto?iem studentu pavasar? beidza akad?misko

m?c?bu gadu. No tiem tre?? da?a – aptuveni 35 t?ksto?i – tiek sagatavoti

par valsts bud?eta l?dzek?iem. P?r?j?s divas tre?da?as par studij?m maks?

pa?i. Faktiski valsts var ietekm?t, regul?t vai struktur?t tikai ?o vienu

tre?da?u, kam t? dod savus l?dzek?us. Atliku??s divas tre?da?as veido

tirgus. Valst? ir 13 priv?t?s augstskolas. T?s galvenok?rt ir orient?tas uz

l?t?k?m studiju programm?m. Nevis slikt?k?m, bet l?t?k?m, turkl?t t?d?m

specialit?t?m, kur var ?tr?k sa?emt labu algu. T?s p?rsvar? ir soci?l?s

zin?tnes: ekonomisti, gr?matve?i, finansisti, uz??m?ji un tieslietu

speci?listi.

Mazpils?t?s, laukos un R?g? ir at??ir?gs darba tirgus. Mazpils?tu darba

tirgus ir j?tami mobil?ks, tur jau?amas kvalifik?cijas uzlabo?an?s

tendences.

Darba tirg? sievietes ir akt?v?kas. Par to liecina sievie?u klubi daudzos

pagastos, diem??l v?rie?iem t?du apvien?bu nav. ?ie klubi n?k klaj? ne

tikai ar soci?l?s ekonomikas, bet ar? uz??m?jdarb?bas idej?m.

“M?s, uz??m?ji, uzskat?m, ka god?gi maks?jam valstij nodok?us, un par tiem

v?lamies sa?emt labi sagatavotus speci?listus, kuru str?d?tprasme un

ieg?t?s zin??anas b?tu pietiekamas, lai, atn?kot pie mums, vi?i var?tu

uzs?kt darbu.”

Darba ir maz pat triju Baltijas valstu m?rog? sal?dzin?jum? ar Eiropu. Ir

ierobe?ots skaits cilv?ku, kas var darboties inform?cijas tehnolo?iju

nozar?.

“Ja gribam ?os d?rgos speci?listus, ir j?sadarbojas vis?m pus?m. Piem?ram,

Augst?k?s izgl?t?bas padome ?aj? m?c?bu gad? samazin?ja studiju vietas

skolot?jiem un soci?laj?s zin?tn?s un atdeva inform?cijas tehnolo?ij?m.

Norm?li b?tu, ka valsts dotu papildu vietas.”

T?p?c valstij vajadz?tu daudzveid?g?k un intens?v?k atbalst?t studentus,

pie??ir vair?k finansu l?dzek?us augstskol?m, lai studenti neb?tu spiesti

tik daudz naudas izdod par m?c?bu maks?m utt. T?d? gad?jum? var?tu

izgl?t?bu ieg?t daudz vair?k studentu, ja pa?laik viens no galvenajiem

aspektiem k?d?? tie studenti kuri var?tu stud?t, bet nestud? ir tie?i

finansi?lais aspekts. T? rezult?t?, iesp?jams, uzlabotos darba tirgus

Latvij?. Varb?t tas neuzlabotos ?oti strauji, ta?u es ceru un man ir pamats

cer?b?m ticu, ka ar laiku tas notiktu. Rastos vair?k speci?listu da??d?s

nozares. Viss darba tirgus m?sdien?s ir atkar?gs no izgl?t?bas un

studentiem, jo stud?t gribo?o un jauno speci?listu, kuri ir tikai ieguvu?i

augst?ko izgl?t?bu ir ?oti daudz, protams, ka ne visiem ir lemts savu sapni

piepild?t.

Lai veidotu akt?vu nodarbin?t?bas politiku, j?p?ta, p?c k?diem scen?rijiem

var?tu att?st?sies darbasp?ka tirgus un no k?diem faktoriem atkar?gs, t?p?c

vajag balsoties uz labas prakses piem?riem, j?pilnveido nodarbin?t?bas

politikas instrumenti.

Bibliogr?fiskais saraksts.

1.P?rskats par tautas att?st?bu. -R., 1998.

2.Рональд Дж. Эренберг, Роберт С. Смит. Современная экономика труда ,-

издательство Московского университета,- 1996.

3.D?. E. Stiglics, D?. Drifils. Makroekonomika,- LU,- 1993.

4.latvijas statistikas gadagr?mata 2001,- R., -2001

5.Zaiga Matule. Nodarbin?t?ba un bezdarbs Latgal? 1998-1999.- R?zekne,-

1999.

6.M?s- br?vo arodbiedr?bu savien?ba.- 1998

7.C?ce A. Darbatirgus un bezdarbs p?csoci?lisma Latvij?.-Latvijas ZA

V?stis.- 1995.-Nr.7/8.

8.Kr?zm?tra M., Riv?a B. Darbasp?ka tirgus un bezdarbs Latvij?:

ietekm?jo?ie faktori un sekas.-Latvijas ZA V?stis.-1996.

9.Skaidrojo?? v?rdn?ca.- RTU,- 1994.

10. . Стенли Л. Брю, Экономикс.- М.:1993.

11. Экономика и бизнес/Под ред. В.Д. Камаева. - М.:1993.

12.E. Kassalis “Makroekonomika”/1995/ Latvijas Universit?te

13.Georgs L?bermanis. Makroekonomika: teorija un Latvijas att?st?bas

probl?mas- Kamene,- 1998

14.Centr?l?s statistikas p?rvalde. Ekonomisk? un soci?l? att?st?ba,- 1998

-----------------------

Arodbiedr?ba biedrs

LBAS

Rev?zijas

komisija

LBAS

kongress

LBAS birojs

Valde

( 31 loceklis)

Izpildkomiteja

(9 locek?i)

LBAS priek?s?d?t?js

LBAS priek?s?d?t?ja vietnieks

Arodbiedr?bu arodorganiz?cijas

LBAS konference

LBAS dal?borganiz?cijas

Republik?nisk?s nozaru arod- biedr?bas un profesion?las arodapvien?bas

23 rajonu un pils?tu arodbiedr?bu centri